Ko nodrošinās jaunuzceltais bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs?

Bērnu slimnīcas saimei šodien patiesa prieka mirklis – pēc gandrīz septiņu gadu gaidīšanas vērtas durvis Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centram. Speciālisti beidzot varēs strādāt multidisciplinārās komandās, tādējādi vislabāk palīdzot arī pacientiem – gan ambulatori, gan slimnīcā.

Psihiskās veselības pakalpojumā ir ļoti, ļoti svarīgi atbalstīt vienam otru, ka mēs satiekamies, ka mēs izrunājam sarežģītus gadījumus. Mēs negribam, lai izdeg mūsu darbinieki, mēs gribam, lai mēs viens otru atbalstām, esam kopā, kopā pieņemam lēmumus, lai mēs zinām, kur pacients nokļūs – no vienas komandas uz otru, lai mēs zinām, kad kādam kolēģim ir vajadzīga palīdzība.

Depresija, trauksme, sevis savainošana, ēšanas traucējumi – mediķi noraizējušies, ka ar bērnu un pusaudžu mentālo veselību ar katru gadu kļūst arvien sliktāk, to apliecina arī lielais stacionēto pacientu skaits un akūtie gadījumi. Kā vienu no iemesliem dažādām psihiskām grūtībām psihiatre Ilze Mežraupe min mobingu skolās – pazemošana esot kļuvusi par normu.

Ilze Mežraupe

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatre

"Stacionārā mums nonāk bērni, kas ir krīzes situācijā atvesti uz uzņemšanu vai ir izsaukta ātrā palīdzība, vai no kāda speciālists kabineta bērns ir pa taisno sūtīts uzreiz uz slimnīcu, jo ir kaut kādi drošības apsvērumi – bērna stāvokļa dēļ, un tā lielākā riska grupa, protams, ir bērni ar suicidālām domām un arī ar veiktiem suicīdiem, laimīgā kārtā neizdevušamies."

Stacionārā ir 20 vienvietīgas palātas un 4 uzraudzības palātas, kur ievietot pacientus ar augstu risku nodarīt pāri sev vai citiem. Tāpat centrā ir plašas un mūsdienīgas telpas konsultācijām, fizioterapijai, rotaļām, ergoterapijai un arī mākslas terapijai.

Velta Krasovska

mākslas terapeite

"Noderīga visiem bērniem, līdzīgi kā ar psihologu sarunā ir klients pacients un terapeits – un šajā mirklī ienāk trešais elements – māksla -, caur kuru vairāk izprast, apiet psihes aizsardzības mehānismus, iepazīt vairāk sevi un arī ar grūtībām veiksmīgāk tikt galā."

Centrā speciālistu komanda nodrošinās arī agrīno intervenci bērniem ar aizdomām par autismu vai jau diagnosticētiem autiskā spektra traucējumiem.

Liene Daškevica

neirālās attīstības traucējumu komandas vadītāja

"Līdz trīs gadiem tas ir tas bērna vecums, kad smadzeņu darbība ir plastiskāka, bērns spēj efektīvāk uzsūkt informāciju un apstrādāt, un viņš ātrākā tempā mācās prasmes, tas ir vecums, kad būtu ļoti svarīgi uzsākt, ja tiek pamanīti simptomi, vērsties pie ārsta speciālista. Pieprasījums pēc intervences šai pacientu grupai ir ļoti liels."

Bērnu slimnīcas vadītājs norāda, ka pieprasījums pēc psihiskās veselības pakalpojumiem aug ļoti strauji, un diemžēl jaunās, modernās telpas vismaz pagaidām nemazinās gaidīšanas rindas.

"Šeit mēs runājam par pakalpojuma kvalitāti, ka mēs pacientam varēsim izdarīt kaut ko vairāk un labākā veidā, bet pakalpojuma pieejamība vislielākajā mērā ir atkarīga ar personāla pieejamības. Protams, ilgākā laikā es tiešām ceru, ka mūsdienīgas, modernas telpas kalpos kā magnēts, lai piesaistītu jaunos cilvēkus uzsākt studijas vai nākt šeit strādāt," norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs.

Daudzus gadus Bērnu psihiatrijas klīnika atradās novietnē "Gaiļezers", kur telpas bija fiziski un morāli novecojušas. Jaunās ēkas celtniecība Torņkalnā izmaksājusi 10 miljonus eiro.