Kopējais valsts ceļu stāvoklis pasliktinās, informē Latvijas Valsts ceļi

Pēdējo gadu laikā finansējums valsts ceļiem, lai arī nedaudz, bet pieaug, tāpēc pieaug arī dažāda veida darbu apjoms, ikgadējā ceļu konferencē informēja Lange.

Valsts autoceļu asfalta segumu atjaunošana un segu pārbūve notiek divreiz mazākā apjomā, nekā būtu nepieciešams, bet tiltu atjaunošanas un pārbūves darbi četras reizes mazākā apjomā.

Pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem situācija uzlabojas, taču valsts vietējās nozīmes ceļi ir sliktā stāvoklī.

Jānis Lange arī uzsvēra, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, valsts budžeta finansējums ceļiem ir vismazākais – vien 146 miljoni eiro, kamēr Lietuvā ir 454 miljoni eiro, bet Igaunijā – 182.milj. eiro.

Ja 2012. gadā dažāda veida darbi (arī uzturēšanas ietvaros) notika uz 772 km, tad 2013. gadā – uz 841 km, 2014. gadā – uz 987 km, 2015. gadā – uz 1187 km un šogad tie plānoti uz 1200 km.

Kopumā autoceļiem šogad būs pieejami 368,7 miljoni eiro, no kuriem valsts budžets kapitālieguldījumiem būs 84 miljoni eiro, valsts budžets ikdienas uzturēšanai 62 miljoni eiro, ES prognozētais finansējums 173,7 miljoni eiro, bet dotācija pašvaldību ceļiem – 49 miljoni eiro.

Lielākie šogad plānotie būvniecības darbi būs uz autoceļa Liepāja – Lietuvas rob. (Rucava) (A11) šosejas, autoceļa Krievijas rob.(Grebņeva) ‒ Rēzekne ‒ Daugavpils – Lietuvas rob. (Medumi) (A13), Valmieras šosejas (A3), Ventspils (A10) šosejas un autoceļiem Cēsis – Vecpiebalga – Madona (P30) Vecumnieki – Nereta – Subate (P73).