Kozlovskis: Ungārijas lēmums ļaut Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES brīvā režīmā rada riskus Latvijai

Ministrs gan vērsa uzmanību, ka par Ungārijas lēmumu uzzinājis no medijiem, bet oficiāla informācija patlaban nav saņemta.

Runājot par turpmāko rīcību, ministrs vērsa uzmanību, ka vispirms jāsagaida oficiāla informācija, taču ES pēdējā laikā ir diezgan sarežģītas attiecības ar Ungāriju. Šo jautājumu varētu apspriest kādā no ES iekšlietu ministru tikšanās reizēm.

"Tas rada riskus, un patlaban nav labu recepšu, lai uzreiz ietekmētu Ungārijas rīcību. Ja runā par apzinātu personu, kas var radīt problēmas drošībai, iefiltrēšanu, tas ir diezgan liels risks," uzsvēra ministrs.

Vaicāts, vai Latvija varētu tagad ieviest pastiprinātas pārbaudes uz iekšzemes robežas, piemēram, Lietuvu, ministrs atbildēja, ka patlaban ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms tikai Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, tādēļ pilnīgu robežu noslēgšanu nav iespējams veikt un to nemaz neļauj Eiropas regulējums. Pastiprinātas izvēles pārbaudes gan esot iespējams veikt, tostarp, piesaistot Valsts policiju.

Ministrs arī apliecināja, ka izskanējusī informācija par Ungārijas lēmumu tiks apspriesta ar Valsts drošības dienestu, kuram ir savi sakari ar Eiropas partnerdienestiem.

Komentējot to, ka pagājušā nedēļā jau pēc robežas šķērsošanas aizturētas četras nelegālo imigrantu grupas un viņu pārvadātāji, ministrs norādīja, ka patlaban nelegālās imigrācijas spiediens starp Baltijas valstīm un Poliju ir izlīdzinājies un zināmā mērā jau kļūst lielāks tieši uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Nelegālo imigrantu pārvadāšana ir ienesīgs bizness, līdz ar to Krievijas un Baltkrievijas puses dienestu rīcība ir apzināta, piemēram, jau savlaicīgi gatavojot un novirzot uz robežu šādas personas, viņš teica. Tāpat nelegālo imigrantu profils ir pamainījies un tagad vairumā tie ir vīrieši spēka gados, piebilda ministrs.

Ministrs nenoliedza, ka pilnībā visu robežu nav iespējams izkontrolēt nevienā pasaules valstī, tāpēc daļai imigrantu tomēr izdodas to šķērsot. Ņemot vērā minēto, Latvijai ir jāturpina investēt optiskajos kabeļos viedās robežas izveidē, jo tas ļautu ātrāk reaģēt uz nelegāliem robežšķērsošanas gadījumiem. Patlaban process ir sācies un to paredzēts noslēgt nākamgad.

Jau ziņots, ka Ungārija ir izpelnījusies jaunu ES neapmierinātību, atļaujot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES bez drošības pārbaudēm, ziņo Vācijas izdevums RND.