Latvija tūristiem ir īss pieturas punkts. Nozares eksperti secina – nemākam "nopārdot"

Ceļošana atkal ir kustībā, bet noteikumi – mainījušies. Cilvēki meklē saturu, ne tikai galamērķi. Un Latvijas tūrisma nozarei būs jāspēj parādīt, ka šeit ir ko piedzīvot – ilgāk par vienu dienu.

2025. bijis dažādu sajūtu gads, apgalvo tūrisma nozares eksperti. Tas iesākās ar lielām cerībām par Eiropas čempionātu basketbolā, vasaras sezonas gaidām un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras vadības jaunu redzējumu. Kopējas noskaņojums bija iedrošinošs.

"Ir segmenti un jomas, kurās gāja labi un kaut kur ne tik ļoti labi. Protams, statistikā parādās, ka tūristu skaits palielinās, palielinās ārvalstu tūristu tēriņi, kas ir labi. Bet uzņēmēji saka, ka spēja un iespējas apkalpot ārvalstu viesus ir lielākas, nekā šobrīd darām," norāda tūrisma pētnieks, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš.

"Mums diskusija ar nozari, un tā salīdzina sevi ar 2019. gadu. Ja skatāmies uz izaugsmi, esam ļoti tuvu. Mēs nedaudz atpaliekam pavadītās naktīs, pret 2019. gadu. Bet jāatceras, ka visa nozare pārorientējas," pauž Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Vita Balode-Andrūsa.

Pēdējie pieci gadi nozarē bijuši traumatiski. Uzņēmējiem bija jāpārvar viena krīze pēc otras. Jāpārorietnējas uz citiem tirgiem – Poliju, Spāniju, Itāliju. Un pērn tas izdevies. Latviju apmeklējuši vairāk nekā viens miljons ārvalstu viesu, kas ir mazāk nekā 2019. gadā, bet vairāk nekā 2024. gadā.

"Jāapzinās, ka turismu ietekmē ģeopolitiskā situācija pasaulē. Joprojām redzam, ka Rietumeiropai bail pie mums braukt," atzīst Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Par to, kāds būs šis gads, tūrisma ekspeti izsakās piesardzīgi. To noteikšot dažādu faktoru kopums. Arī tas, cik maksātspējīgi būs eiropieši, un kā risināsies karš Ukrainā.

"Mēs gribētu strādāt gan ar ASV, gan Japānu. Tie ir divi tirgi, kur skatāmies, bet "jāpārdod" reģions kopā. Tur sadarbosimies ar Lietuvu un Igauniju. Bet jaunie tirgi, nākamajā gadā, uz ko liktu uzsvaru – Polija un Spānija," stāsta LIAA pārstāve.

Latvijā ir ko darīt! Taču tas ir jāreklamē! Šobrīd ārvalstu viesi pie mums atbrauc uz īsu periodu, te pavadot mazāk par divam dienankatīm.

"Mums viss ļoti centrēts Rīgā, galvaspilsētā. Nemākam "nopārdot". Piemēram, tagad, cilvēki atbrauc uz Ziemassvētku tirdziņu. Viena diena tur, otra diena – pastaigā pa Rīgu – ja nedodas ārpus pilsētas, tad īsta iemesla uzturēties te ilgāk nav," pauž Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Arī TV3 Ziņu aptaujatie tūristi atzina: Rīga esot skaista, bet ilgāku laiku te palikt negribas.

"Te ir labākais Ziemassvētku tirdziņš. Latvija mūsu ģimenei ir jauna valsts. Te ir ļoti skaisti. Arī cenas nav pārāk augstas. Taču es nezinu, vai es kādreiz vēl uz šejieni atbraukšu. Laikam jau nē. Bet citiem, ieteikšu," teic tūrists no Lielbritānijas, Lī.

"Es atbraucu no Beļģijas, jo tur studēju. Un tas bija labākais lēmums, atbraukt uz šejieni. Skaista pilsēta! Tas izklausīsies briesmīgi, bet es nekad neesmu bijis Rīgā, lai gan dzīvoju Lietuvā. Es domāju, Rīga var konkurēt ar lielākajam Eiropas pilsētām," domā tūrists no Lietuvas, Dovidas.

Pērn tūristi Latvijai ienesuši aptuveni 1,5 miljardu eiro.

"Diemžēl, redzam, ka gan ierēdņiem, gan politiķiem īsti nav sapratne par ienākošo tūrisma nozari, ka tā ir eksportējoša nozare. Visiem liekas – kas ir eksports? Nocirti koku, izved ārā no valsts, dabū naudu. Tas ir īsts eksports. Tas, ka te sniedzam pakalpojumu, cilvēki atstāj naudu, īsti cilvēki nesparot, grūti paskaidrot. Ja investējam 2-3 miljonus, pretī dabūjam vairāk par vienu miljardu, varbūt piemetam vēl un dabūsim vēl 500 miljonus atpakaļ?" ierosina Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Taču finansējums ārvalstu tūristu piesaitei šogad samazināts. Ja pērn tie bijuši virs trim miljoniem eiro, tad šogad ap divarpus miljoniem. Salīdzinājumam: Lietuvā un Igaunijā tas ir trīs četras reizes lielāks.

"Domāju, tas ir vēstījums, novēlējums jaunajā gadā Ekonomikas ministrijai domāt kategorijā, ka investīcija tūrisma mārketingā ir daudzkārt mazāka nekā tas, ko dabūjam atpakaļ. Mēs runājam par pāris miljoniem tūrisma mārketinga budžetu, un atgriezeniskā saite – apjoms, ko gūstam atpakaļ – viens miljards," pauž Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Nozare pārliecināta, ja tūrisma mārketinga budžets tiktu palielināts, eknomika saņemtu krietni vairāk. Viesnīcu piepildījums, tūristu skaits reģionos, tūristu skaits nesezonā, lielo pasākumu skaits, darījumu konferenču tūrisms, tās ir iespējas, kur līdz galam potenciāls nav izmantots.