Pat 1500 eiro alga nemotivē ļaudis strādāt zemnieku saimniecībās

Līdzīgi kā briti Lielbritānijā, nu jau arī latvieši Latvijā nevēlas strādāt lauksaimniecībā vairs ne par kādu naudu. Algas šajā nozarē ir ap 1000-1500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Kuldīgas novada gaļas liellopu audzētājs paredz, ka viņam drīz varētu nākties domāt par imigrantu sezonālo darbaspēku. Pat līdz šim vasaras brīvlaikos piesaistītie Latvijas studenti labprātāk izvēlas citu nozari.

"Viņus paņem būvniecības joma, jo būvniecība arvien plašāk aug. Viņiem arī darbaspēks trūkst, un tur nepieciešami daudzi cilvēki. Būs tūdaļ vēl lielie projekti – "RailBaltica" dzelzceļš – tas viss mums noņem. Mums gadā trīs četrus mēnešus darbaspēks trūkums ir akūts," pauž z/s "Jokas" īpašnieks Jānis Uzulēns.

Savukārt Gulbenes novada piena lopkopības un augkopības saimniecība "Lācīši" jau nokārtojuši imigrācijas dokumentus, lai jau drīzumā pirmo reizi nodarbinātu ukraiņu imigrantus. Zemnieks viņiem dos vēl dzīvesvietu un ēdināšanu. Šos pašus labumus varētu saņemt arī Latvijas strādnieki, taču vairākkārtējie mēģinājumi atrast pietiekami kvalificētus un atbildīgus vietējos beidzies neveiksmīgi.

"Lasot CV, kas piesakās, mēs neredzējām kadrus, kuriem varētu uzticēt atbildību par savu ganāmpulku, atbildību par savu biznesu. Ierodas darbā alkohola reibumā. No šādiem kadriem ir ļoti grūti prasīt atbildību," norāda z/s "Lācīši" īpašnieks Gints Gžibovskis.

Latvijā jau šobrīd ir vairāk nekā 200 zemnieku saimniecību, kas izmanto imigrantu darbaspēku, lielākoties no Baltkrievijas un Ukrainas. Pēc Zemnieku Saeimas aplēsēm – aptuveni 2700 personu. Taču patiesais skaitlis varētu būt krietni lielāks, jo neviens nereģistrē tos, kas ieguvuši uzturēšanās atļaujas Polijā un Lietuvā, un pēc tam ieradušies darba meklējumos Latvijā.

Tas liek domāt, ka Latvijas imigrācijas likums praksē ir kļuvis bezjēdzīgs. Taču šādus, ne visai godīgos, apkārtceļus viesstrādnieku piesaistē zemnieki nevēlas, un no zemkopības ministra sagaida atbalstu Latvijas imigrācijas likuma mīkstināšanai. Viņš gan pārstāv pret imigrāciju noskaņoto Nacionālo apvienību, un šobrīd skaidras atbildes nav.

"Mēs nevaram skatīties uz Latvijas laukiem kā vietu, kur nākotnē klejos sveši strādnieki. Mums jāskatās uz laukiem, kur dzīvo Latvijas cilvēki," pauž zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

"Noteikti mēs varam diskutēt tikai par termiņuzturēšanos, kas nepārvēršas par pastāvīgo dzīvesvietu. Attiecībā uz integrāciju, mums ir jādomā, cik liels skaits konkrētā reģionā var vienlaicīgi nonākt un strādāt, lai neveidotos šīs kopienas, kas mazina integrāciju," norāda "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Kā iespējamo risinājumu bez svešzemju imigrantu ievešanas Latvijā min aktīvāku iekšējās mobilitātes veicināšanu un popularizēšanu, kad ļaudis pārceļas darbam zemnieku saimniecībās no citiem novadiem. Strādniekiem tiktu maksāti lielāki mobilitātes pabalsti, bet zemniekam nodokļu atlaides, ja nodrošina bezmaksas dzīvesvietu.