Latvijas senākajā zivju audzētavā atklāts moderns akvakultūras inovāciju centrs

Vienīgā valstij piederošā zivju audzētava "Tome" šogad svin savu 95. pastāvēšanas gada dienu, un līdz šim tā pie Latvijas zivju fonda saglabāšanas un populācijas pavairošanas strādāja šādās – morāli un tehniski novecojušās – telpās. Tagad gan tā ir pagātne  – NU durvis vēris vairāk nekā 1500 kvadrātmetru plašs un moderns akvakultūras inovāciju centrs.

"Labāki apstākļi darbiniekiem, arī zivīm, jo ir šīs kontrolējošais mehānisms. Mēs varam katram baseinam dažādus parametrus uzstādīt, tur skābekļa daudzumu ūdenī, ūdens apmaiņu, ogļskābo gāzi, amoniju," norāda zivju audzētavas "Tome" vadītājs Ivars Putviķis.

Centrs sastāv no kopumā astoņām dažādām telpām, kurās visās atrodas dažāda izmēra un atšķirīgam mērķim paredzēti baseini. Tieši tajos arī notiek pilna cikla zivju audzēšana, sākot no vaislas materiāla uzturēšanas un ikru ievākšanas jeb slaukšanas līdz to inkubācijai un mazuļu ielaišanai audzēšanas baseinos.

Šajos baseinos, lai uzturētu stabilu populāciju, audzēs tādas vērtīgās zivis kā lašus, taimiņus, zandartus, samus, kā arī Baltijas stori. Tā tiek uzskatīta par izmirstošu sugu, tādēļ tās pavairošanā iesaistījusies ne tikai Latvija, bet arī citas Eiropas valstis.

Turklāt jaunās tehnoloģijas ļauj šeit zivis pavairot biežāk. Arī tās dzīvo cikliski, pakārtojoties gadalaikiem – vairums nārsto pavasarī, uzreiz pēc ziemas beigām. Taču tagad baseinos var radīt mākslīgu klimatu, faktiski zivis apmānot.

"Mēs varam radīt mākslīgo ziemu, lai iegūtu vairāk nārsta reižu. Daļa zivju ganās februārī, citu daļu maijā, kādu varam arī jūnijā, ja mums tas ir nepieciešams. Iespējas ir ļoti plašas," skaidro zivju audzētavas vadītājs.

Komplekss paver arī plašas iespējas zinātnei un zivkopības attīstībai arī komerciālos nolūkos. Šajā centrā iecerēts veikt arī eksperimentus, kuros strādās pie jaunām vai uzlabotām zivju audzēšanas tehnoloģijām.

"Izmantojot šīs smalkās iekārtas, kuras kontrolē dažādus parametrus, mēs varam pielāgot un skatīties un izvērtēt, kas ir tas piemērotākais, efektīvākais arī tiem nozares dalībniekiem, kuri vēlas atrast kādu ļoti specifisku sugu vai mēģina atrast kādu jaunu pieeju, kā varētu ātrāk audzēt, efektīvāk, lētāk un videi draudzīgāk. Mēs nevaram izslēgt, ka arī dažādas eksotiskākas lietas, jo daļu mēs nākotnē varēsim attīstīt arī uz sālsūdeni, ne tikai saldūdeni," teic valsts zinātniskā institūta "BIOR" direktora vietnieks Aivars Bērziņš.

Tādēļ netiek izslēgts, ka Tomē nākotnē varētu izstrādāt tehnoloģijas, kā pie mums audzēt arī dažādas aizokeānu delikateses.