"Liesmas no brāļa mājas šķīra tikai 50 metri," stāsta Stiklu iedzīvotājs par gada lielāko ugunsgrēku

Ugunsdzēsējiem lielu atbalstu sniedz arī daudzie vietējie brīvprātīgie.

100 ugunsdzēsēji un 50 zemessargi un mežsargi ar liesmām 24 stundu režīmā cīnās jau pusotru nedēļu. Turklāt, lai piekļūtu degošajam kūdras purvam, daudzviet jābrauc pa tādiem ceļiem, pa kuriem izbraukt spējīgi tikai armijas visurgājēji.

Ugunsdzēsēji šobrīd ir norobežojuši 1200 hektārus platu teritoriju ap degošo kūdras purvu. Tajā gar meža ceļiem un takām no ugunsdzēsības šļūteņu kilometriem izveidota gluži vai jauna kanalizācijas sistēma. Caur to no ezeru malās novietotiem pumpjiem plūst ūdens uz degošo mežu. Cik no tā būs izdedzis, varēs skaitīt tikai, kad liesmas būs pievārētas, bet šobrīd daudzviet uguns joprojām deg ar atklātu liesmu.

Visu procesu koordinē no komandpunkta tuvējā Stiklu ciemata centrā.

Kā atzīst ugunsdzēsēji, darbs nav viegls ne cilvēkiem, ne tehnikai, kura nemitīgi plīst. Tomēr dzēšana turpinās 24 stundas diennaktī. Vietās, kur paši ugunsdzēsēji klāt netiek, jo apstākļi ir cilvēka dzīvībai pārāk bīstami, dzēšana notiek no gaisa ar helikopteriem, tostarp no Baltkrievijas palīgā pasaukto. Vietās, kur tiek – liesmas sit ar pletnēm un laista ar ūdeni.

Kaut liesmas šobrīd ir ierobežotas un daļa cilvēku Stiklu ciematā jau atgriezusies, dienas vidū tas izskatās gluži vai izmiris, jo vietējās internātskolas un bērnunama audzēkņi atpakaļ vēl nav vesti. Piesardzības dēļ, lai nesanāk, ka viņi drīz atkal jāevakuē.

Aivars Mucenieks

Ventspils novada domes priekšsēdētājs (ZZS)

Pilnīgi šobrīd evakuēti ir 28 bērnunama audzēkņi, kuri mums ir bērnunamā, un divas kundzes, kuras ir Puzes pamatskolā. Evakuāciju ir izvēlējušies vēl atsevišķi ciema iedzīvotāji, kuri pamatā ir gados vecāki.

Tuvējā nedēļas nogale sola liesmām īpaši labvēlīgu laiku – ļoti karstu, sausu un vējainu. Tādēļ tie vietējie, kuri jau ir atgriezušies, savus spēkus nežēlo, dodoties palīgā glābējiem. Piemēram, Ints Apsītis un viņa seši brāļi dzīvo Stiklu ciema apkaimē. Viena brāļa māju no liesmu sienas nesen esot šķīruši vien 50 metri.

Ints: Tā arī bija tāda problemātiska vieta. Tur vispār nebija pieejams ūdens, ar glābēju mašīnām 2500 litri iekšā, mēs ar traktoriem vedām klāt un nodrošinājām viņus visu diennakti līdz šai dienai ar ūdeni.

TV3 Ziņas: Kādas sajūtas tanī brīdī?

Ints: Nu, visi darām savu darbu, mēs te nedomājam ne par stundām, ne par ko. Brālim bija dzimšanas dienas dāvana, ka viņš 47 stundas no vietas veda ūdeni. Un neko nedomāja, ka vakars, jābrauc mājās, kur ģimene saklājusi galdu.

Jāpiebilst, ka šis nav lielākais ugunsgrēks Latvijas vēsturē – šis gods pienākas 1992. gada Slīteres rezervāta ugunsgrēkam, kad izdega vairāk nekā 3300 hektāru purva zemes. Tomēr šogad darbu apgrūtina fakts, ka laikapstākļi ir īpaši piemēroti degšanai, un liesmas itin regulāri izceļas arī citviet Kurzemē – pēdējā laikā vien tādu bijuši 14, un no tiem viens tik liels, ka arī tā dzēšanai vajadzējis helikopteru palīdzību.

"Ļoti daudz kas ir atkarīgs no laikapstākļiem. Ja ilgstošu nokrišņu nebūs, tad dzēšana turpināsies ļoti ilgi," piemetina Valsts meža dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis.

Kā jau iepriekš izskanējis, pēdējās liesmas varētu apdzēst vien rudens lieti.