Mašīnai vai cilvēkam no jumta uzkritis ledus: kam ziņot, un vai var saņemt kompensāciju?

Šajā ziemā laiku pa laikam izskan ziņas, ka uz kādas automašīnas piezemējies lielāks vai mazāks ledus gabals, to bojājot. Par ledus upuriem kļuvuši gan vienkāršāki spēkrati, gan jauni "Porsche" markas auto, gan kāds Valsts policijas transportlīdzeklis. Diemžēl cietuši arī cilvēki, tostarp kāds vīrietis no gūtā trieciena miris.

Kā portālam "tv3.lv" atklāj Rīgas pašvaldības policijas (RPP) komunikācijas speciāliste Ērika Verze, ziemā policija pārsvarā reaģē uz iedzīvotāju izsaukumiem, taču arī patrulēšanas laikā tiek konstatēti visai daudz pārkāpumi. Šoziem vien RPP veikusi 1349 pārbaudes, saņemot izsaukumus. No tiem 198 gadījumos RPP saņēma informāciju par bojātiem transportlīdzekļiem krītošā sniega vai ledus dēļ, bet deviņos gadījumos saņemta informācija par personu gūtajām traumām, tostarp vienu nāves gadījumu, tieši krītošā sniega vai ledus dēļ.

Gadā pie apdrošinātājiem vēršas ap 100 ledus bojātu auto īpašnieki

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins "tv3.lv" pastāsta, ka 99% gadījumu KASKO jau automātiski ir iekļauts risks, kur automašīna var tikt bojāta krītoša ledus vai sniega dēļ. Palūkojoties uz statistikas datiem, šogad būtiskas izmaiņas nav vērojamas saņemto pieteikumu skaitā – gadā tie ir aptuveni 100 auto īpašnieki, kuru spēkratus saskādējis krītošs ledus vai sniegs.

Tiesa, kā atzīmē Abāšins, vien aptuveni 40% no auto īpašniekiem iegādājas KASKO, līdz ar to gadījumu skaits, kad mašīnu sabojājis krītošais ledus, realitātē ir vairāk.

Ja apdrošināšana ir un auto īpašnieks piesakās atlīdzībai, vidēji tiek izmaksāts pusotrs līdz divi tūkstoši eiro. Protams, ja krītošais ledus sabojā "Porsche" markas auto, "tas ir dārgāks pasākums".

Abāšins gan norāda, ka svarīgi par apdrošināšanu padomāt arī namsaimniekiem, kuriem jāapdrošina civiltiesiskā atbildība. Tādā veidā gadījumā, ja no viņa mājas kaut kas uzkrīt kādam garāmejošam vai garāmbraucošam, nama īpašnieks būtu vismaz finansiāli pasargāts.

Foto fiksācijas obligātas, zvans policijai – pēc nepieciešamības

RPP komunikācijas speciāliste Verze skaidro, ka par šādiem gadījumiem noteikti var ziņot policijai. Attiecīgi likumsargi ieradīsies notikuma vietā, varēs izvērtēt visus apstākļus un lemt par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Savukārt smagu traumu gadījumā vai pat letālā gadījumā (kā tas bija pirms neilga laika) tiek uzsākts kriminālprocess, ko izmeklē Valsts policija.

Post by @vitaozo

View on Threads

Tiesa, ja mērķis ir vien kompensācijas saņemšana, zvans policijai ne vienmēr ir obligāts, bet pats galvenais ir uzņemt foto fiksācijas, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.

"Runājot par automašīnām, visbiežāk pietiek ar foto fiksējumiem, ka tas ir noticis. Taču katram klientam jākonsultējas ar savu apdrošinātāju, lai zinātu, kādas ir līgumā rakstītās prasības. Var būt arī situācijas, kad pietiek ar zvanu policijai, bet to nevajag arī fiziski sagaidīt uz vietas," stāsta Abāšins.

Savukārt, runājot par cilvēkiem, kas guvuši dažāda veida traumas no krītoša ledus vai sniega, arī šādos gadījumos nepieciešams visos iespējamajos veidos notikušo fiksēt. Ja izdodas atrast kādu aculiecinieku, tas tikai nāks par labu.

"Šādā gadījumā, visticamāk, cietušais vai viņa apdrošinātājs virzīs prasību pret namīpašnieku, no kura jumta sniegs vai ledus ir kritis, kur vieglāk būs pieprasīt kādu kompensāciju, ja notikušos būs pēc iespējas labāk dokumentēts, fiksēts," paskaidro Abāšins. Viņš piebilst, ja lieta aiziet līdz tiesai, tajā fotogrāfijas un citu cilvēku liecības būs īpaši svarīgas.

Tajā pašā laikā, zvans policijai akta sastādīšanai vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam notikuma vietas fiksēšanai nav obligāts, ja vien gūtās traumas nav smagas. Proti, var izvērtēt situāciju.

Kādu atbildību var prasīt no namīpašnieka?

Ja tiek bojāts transportlīdzeklis vai kāda persona ir guvusi traumu, tad, kā skaidro RPP pārstāve Verze, policija var lemt par administratīvā pārkāpuma procesu. Atbildība ir paredzēta Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi". Noteikumos minēts, ka nama īpašniekam, apsaimniekotājam vai faktiskajam valdītājam ir pienākums nodrošināt sniega un ledus notīrīšanu no balkoniem, lodžijām un jumtiem, un lāsteku nolaušanu, lai nepieļautu situācijas, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība.

Nereti nama īpašnieki nobloķē ietvi vai novelk norobežojošo lentu, taču šādas darbības ir pieļaujamas tikai īslaicīgi, līdz tiek veikti jumta notīrīšanas darbi. Tāpat norobežojošās lentas novilkšana nama īpašnieku neatbrīvo no atbildības, un, ja kāds gūst traumu vai tiek bojāts transportlīdzeklis, apsaimniekotājs jebkurā gadījumā ir atbildīgs civiltiesiski. Par saistošajos noteikumos minēto prasību neievērošanu fiziskām personām var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro, savukārt juridiskām personām līdz pat 1400 eiro.

Kas attiecas uz kompensācijas pieprasīšanu, Abāšins skaidro – ja apdrošinātājam ir no kā piedzīt, apdrošinātājs mēģinās to darīt. Cik bieži tas ir iespējams, tas jau ir cits jautājums. Visvieglāk apdrošinātājam to būs izdarīt, ja namīpašniekam ir cita apdrošinātāja civiltiesiskā apdrošināšana.

Tajā pašā laikā Abāšins uzsver – namīpašniekiem ir jāapzinās, ka viņi par savu īpašnieku atbild 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Līdz ar to tiem arī jāapzinās – ja viņa neizdarības vai bezatbildības dēļ tiek bojāts kāds transportlīdzeklis vai traumēts cilvēks, kaut kas par to var tikt paprasīts.