Mizgraužu dēļ ierobežos vairāk nekā 50 tūkstošus hektāru "Latvijas Valsts mežu" apsaimniekotās teritorijas

Uzņēmumā atzīmē, ka attiecīgajās LVM teritorijās ārkārtas situācijā uz laiku tiks ierobežota aptuveni piektā daļa cirsmu, kuras šogad bija plānots izstrādāt.

LVM Koksnes produktu ražošana un piegādes ķēdes vadītājs Ainārs Grīnvalds prognozē, ka noteikto ierobežojumu dēļ kopējais ražošanas apmērs samazināsies par 100 000 kubikmetru, savukārt izstrādes izmaksas sadārdzināsies par 300 000 eiro, kas primāri saistīts ar mežizstrādes tehnikas pārvietošanu.

Tāpat viņš prognozē, ka veidosies to cirsmu uzkrājums, kuras ir sliktos un ekstremālos mežizstrādes apstākļos un kuru faktiskā izstrāde ir iespējama tikai vasaras mēnešos. Galvenokārt tās ir egļu mežaudzes kūdreņos, kurās pēdējos gadu ziemās laika apstākļu dēļ nebija iespējams sekmīgi veikt cirsmu izstrādi, neradot papildu bojājumus mežaudzei.

Vienlaikus LVM norāda, ka arī pērn LVM apsaimniekotajos mežos bojātu koku cirtes tika apzinātas viena miljona kubikmetru apmērā, un no tām izstrādāti tika aptuveni 850 000 kubikmetru. Faktiskais bojāto koku cirsmu strauji pieaugošais apjoms pērn gandrīz uz pusi pārsniedza gada sākumā prognozēto. Tas izraisīja papildu mežizstrādes jaudu nepieciešamību bojājumu skartajām teritorijām un daļēju tehnikas pārvirzīšanu no krājas kopšanas cirtēm.

"Lielākais mizgraužu bojāto koku cirsmu apmērs pagājušajā gadā tika konstatēts un izstrādāts LVM Zemgales un Vidusdaugavas reģionā, kur lielo apjomu ietekmēja arī 2022.gada pavasara vējgāzes. Prognozes 2023.gadam ir līdzīgas, kad sanitārajās cirtēs varētu tikt sagatavoti apmēram 800 000 kubikmetru," norāda Grīnvalds.

Iepriekšējā reize, kad mizgraužu ierobežošanai valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, bija 2007./2008. gads. Togad ārkārtas situācija tika izsludināta pēc vienas no 2005. gada spēcīgākajām vētrām, kad izgāztajos un lauztajos skuju kokos masveidā savairojās mizgrauzis. Lai pieaugošo mizgraužu populāciju ierobežotu, tika pieņemti līdzīgi ierobežojumi, kādi ministru kabineta rīkojumā noteikti arī šobrīd.

LVM informē, ka vērtīgo egļu audžu izvietojumu un noteiktās aizsardzības zonas ikviens interesents var redzēt "LVM GEO" karšu pārlūkā un "LVM GEO" lietotnē. Dati tiek saņemti tiešsaistē no Valsts meža dienesta (VMD) un tiek atjaunoti reizi diennaktī.

Kāpēc mizgrauzi jāierobežo?

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir postošākais kaitēklis parastajai eglei (Picea abies) visā tās dabiskās izplatības areālā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Šī kaitēkļa izplatībai labvēlīgi apstākļi ir karstas, sausas vasaras, kā arī vētras, kad mizgrauzis savairojas vēja sagāztajās un nolauztajās eglēs. Nereti kaitēkļa nodarītie postījumi ievērojami pārsniedz vētras radītos. Mizgrauzis uzbrūk pieaugušām eglēm – parasti tādām, kuru caurmērs pārsniedz 20 cm. Ja starp vairākām eglēm atradīsies kāda priede, tad arī priede var tikt bojāta. Vienā pieaugušā eglē, kuras diametrs ir ap 40 cm, var iemitināties līdz pat 70 000 vaboļu. Egli iznīcināt var 3 000 līdz 5 000 liels vaboļu daudzums. Pie mazas kaitēkļu intensitātes vesels koks spēj pretoties mizgraužiem, taču, ja to skaits ir ievērojams, bojā var iet pat veselas audzes.

Jau ziņots, egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs 230 pagastos līdz 30. jūnijam izslidināta ārkārtējā situācija.