Mūžīgā sāpe – finansējums. Valsts sedzamo zāļu sarakstā vajadzību arvien vairāk nekā reālo resursu

29. februārī, kuru varam dēvēt par retu datumu, atzīmē reto slimību dienu. Tai par godu šogad Latvijā pirmo reizi tiek rīkots "Reto slimību forums 2024". Tā organizatori TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja, ka viens no galvenajiem sarunu tematiem būs finansējums. Proti, 2022. gada izskaņā VM nāca klajā ar Plānu reto slimību jomā 2023.–2025. gadam, kas paredzējis, ka ik gadu tiek kāpināts retajām slimībām piešķirtais finansējums.

Zināms, ka 2023. gadā sākotnējā iecere bija piešķirt papildu 13,2 miljonus eiro reto slimību ārstēšanai, taču realitātē tika piešķirta vien ceturtā daļa jeb aptuveni 3,3 miljoni eiro. Savukārt šogad, kā to paredz Plāns, retajām slimībām jāpiešķir papildu 20 miljoni eiro. Vai tā būs?

Konkrētu finansējuma apjomu retajām slimībām 2024. gadā portālam "tv3.lv" VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere pagaidām vairījās saukt, jo ministrija ieplānojusi veikt jaunus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz finansējumu arī retajām slimībām, bet tie vēl ir tikai ceļā uz valdību un pēcāk dosies uz Saeimu.

Taču darbs notiek, un galvenais mērķis ir labāka zāļu pieejamība jebkuram pacientam, kur VM izstrādājusi MK informatīvo ziņojumu par iespējamajiem veidiem, kā to sasniegt.

Apskatīto risinājumu vidū pamatā ir trīs – finansējuma palielināšana, zāļu kompensācijas apmēra palielināšana konkrētām diagnozēm un zāļu cenu veidošanas modeļa pārskatīšana.

"Šobrīd aktīvi darbojamies šajos virzienos. Uz sabiedrisko apspriedi virzīti grozījumi MK noteikumos, kas regulē zāļu kompensācijas sistēmu un kompensējamo zāļu saraksta veidošanu, uzturēšanu. Izstrādājām arī zāļu cenu pārskatīšanas modeli, kuru tuvākajā laikā prezentēsim nozarei un virzīsim kā grozījumus MK noteikumos. Kamēr neesam šos grozījumus izrunājuši un tie ir sabiedriskajā apspriedē, nevaram pateikt precīzus ciparus. Kad precīzi grozījumi tiks virzīti MK noteikumos, mums būs precīzi skaitļi, un varēsim pateikt, cik plānojam retajām slimībām, jo vajadzību ir daudz," skaidro Kaupere.

Kad ministrija varētu būt tikusi skaidrībā ar "precīziem skaitļiem"? "Domāju, ka līdz aprīlim mums tas ir jāizdara," norāda VM pārstāve.

Jauno vajadzību segšanai nepieciešami vēl 150 miljoni eiro

Pērn visām kompensējamām diagnozēm un zālēm valsts tērēja ap 240 miljoniem eiro, no kuriem 20 miljoni tika saņemti papildus, jo budžetā šajā izdevumu pozīcijā bija radies deficīts.

Plānojot jaunos pasākumus, VM uzrunāja ārstu asociācijas un pacientu organizācijas, lai saprastu nepieciešamos uzlabojumus kompensējamo zāļu sarakstā. Nacionālais veselības dienests (NVD) visu apkopojis, un secinājums ir viens – vajadzību ir daudz.

"Aplēsts, ka vajadzības ir apmēram 150 miljonu eiro apmērā papildus tam, ko jau kompensējam šobrīd[, proti 240 miljoniem eiro]. Tajā skaitā ir arī jaunas diagnozes, kurām būtu nepieciešami kompensējamie medikamenti," atklāj Kaupere.

Viņa arī norāda – tas, kādā apjomā ministrija varēs paplašināt kompensējamo medikamentu klāstu, tiešā veidā atkarīgs no tai piešķirtā finansējuma.

"Saprotu, ka šobrīd ir iezīmēts [papildu] finansējums ap 30 miljoniem eiro. Taču, ņemot vērā manus iezīmētos pasākumus, kurus plānots ieviest, finansējumu sadalīsim pa vajadzībām saskaņā ar informatīvo ziņojumu, kuru sniegsim MK," atzīmē Kaupere.

No tā izriet – arī ministrijai saņemot papildu finansējumu, vajadzības vēl vismaz 120 miljonu eiro apmērā joprojām netiks apmierinātas.

VM Farmācijas departamenta direktore vēl piebilst, ka arī reto slimību segmentā pieaug gan pacientu skaits, gan vajadzības, līdz ar to, lai valsts spētu vien turpināt iesākto atbalstu šai pacientu grupai, šogad budžetā nepieciešams rast papildu piecus miljonus eiro, nemaz nerunājot par jaunām nepieciešamībām.

Klupšanas akmens – nepietiekams finansējums

Runājot par dzīves kvalitātes un dzīvildzes uzlabošanu, liela nozīme ir pieejamajiem medikamentiem, īpaši jaunajiem, inovatīvajiem. Diemžēl arī šajā sakarā valsts spēja pacientiem palīdzēt atduras pret VM pieejamo finansējumu.

"Šobrīd ir ap 80 medikamentiem, kas izvērtēti NVD un gaida rindā uz iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. Diemžēl piešķirtā finansējuma dēļ šīs iespējas ir ierobežotas. Kad finansējums tiek piešķirts, ir atlases kritēriji retajām slimībām, kur reto slimību komisija, balstoties ārstu konsīlijos, lemj, kas tad tiks atlasīts," paskaidro Kaupere.

Viņa piebilst: "Ir arī situācijas, kur lēmums ir pieņemts, bet finansējuma attiecīgajam gadam nav. Tad medikamenti gaida rindā – kad finansējums tiek piešķirts, medikamenti tiek apmaksāti."

Līdzīga situācija, šķiet, bijusi tādu reto slimību kā sirds un asinsvadu, kā arī X hromosomu rahīta gadījumā. Proti, jau 2018. un 2019. gadā reto slimību komisija lēma šīm slimībām piešķirt kompensējamos medikamentus, taču pie reāla finansējuma pacienti tika 2022. gadā, kad šo divu diagnožu, kā arī cistiskās fibrozes medikamentiem piešķīra 4,3 miljonus eiro.

Pērn finansējums pieaudzis par pus miljonu eiro, taču, kā rādās, ar to ir par maz, lai nepieciešamās vajadzības tiktu pilnībā apmierinātas.

Piemēram, kā noskaidroja portāls "tv3.lv" visiem cistiskās fibrozes pacientiem būtu nepieciešams pāriet uz jaunākajiem medikamentiem "Kaftrio", kas ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, taču patlaban tie tiek nodrošināti vien 17 no kopumā 33 pacientiem.

"Atlikušie" 16 arī saņem valsts kompensētu medikamentu "Orkambi", taču tas ir mazāk efektīvs. Biedrībā norāda, ka ministrijā nespēja visiem pacientiem pāriet uz jaunāko medikamentu skaidrota ar finansējuma trūkumu.

Kaupere netieši apstiprina biedrībā sacīto, norādot – to, cik drīz jaunākie medikamenti sasniegs pacientus, ietekmē vairāki faktori, tostarp no svara ir ministrijas izvirzītie prioritārie pasākumi, taču galvenais iemesls, kāpēc tam var būt nepieciešams ilgāks laiks, ir nepietiekamais finansējums.