NATO strādā pie vienotiem noteikumiem ienaidnieka lidaparātu notriekšanai

NATO valstu aizsardzības ministri apspriež vienotus noteikumus, kas attieksies uz ienaidnieka lidaparātu notriekšanu un saskaņā ar kuriem par leģitīmiem mērķiem varētu tikt uzskatītas arī Krievijas kara lidmašīnas, pārvadā raķetes pāri sabiedroto teritorijai.

"The Telegraph" avots, kurš ir informēts par slēgtajām sarunām, sacījis, ka lidaparāta radīto apdraudējuma līmeni noteiks bruņojums un trajektorija.

Plānots, ka priekšlikumi tiks apspriesti NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē trešdien, 15. oktobrī. Eiropas sabiedrotie pauž aizvien lielākas bažas par agresīvajiem Krievijas lidojumiem un bezpilota lidaparātu iebrukumiem pie savām robežām.

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Alekss Grinkevičs privāti ir aicinājis izveidot "vienotu gaisa un raķešu aizsardzības sistēmu", lai alianses reakcija uz iespējamām Krievijas provokācijām būtu racionāla. Šāds priekšlikums padarītu par spēkā neesošām dažādas "nacionāla mēroga atrunas"  – atšķirīgos nacionāla mēroga notikumus, kas reglamentē, kā katras valsts piloti reaģē uz draudiem. Vienoti noteikumi dotu NATO augstākajam ģenerālim lielāku brīvību rīkoties izlēmīgi.

Sārts: Būtu ļoti dīvaini, ja aiz dronu uzbrukumiem Eiropā stāvētu kāds cits, nevis Krievija

Pašlaik dalībvalstis darbojas saskaņā ar ļoti atšķirīgiem noteikumiem. Dažas prasa pilotiem vizuāli apstiprināt mērķus, pirms atklāt uguni, bet citas atļauj rīkoties, balstoties vienīgi uz radara datiem. Pretrunas raisījušas aizkulišu debates par to, pie kādiem apstākļiem NATO teritorijā drīkst notriekt Krievijas lidmašīnas.

Septembrī alianse sasauca divas ārkārtas sanāksmes – konsultācijām par NATO 4. pantu. Sanāksmes sekoja Krievijas lidaparātu iebrukumiem Igaunijas un Polijas gaisa telpā.

Vienā incidentā trīs Krievijas MiG iznīcinātāji iebruka Igaunijas gaisa telpā, gaisā tika pacelti F-35 iznīcinātāji. Krievijas lidmašīnām tika dots rīkojums atstāt gaisa telpu, un tās tika eskortētas uz starptautisko gaisa telpu, ko iekšējie avoti apraksta kā "paraugveida" reakciju. Grinkevičs šai situācijā neļāva mērķēt uz krievu iznīcinātājiem, jo izlūkošanas ziņojumi liecināja, ka MiG lidmašīnas bruņotas tikai ar gaiss-gaiss raķetēm, tās nebija iecerējušas uzbrukt NATO iznīcinātājiem.

NATO amatpersonas ir apspriedušas scenārijus, kādos lidmašīnas varētu tikt notriektas, piemēram, ja tās bruņotas ar gaiss-zeme raķetēm vai arī īstenotu agresīvu lidojumu.

Vēl viens izaicinājums ir dažādu gaisa aizsardzības operāciju pārklāšanās NATO austrumu flangā. Trīs atsevišķas misijas "Eastern Sentry", ko aizsāka pēc Krievijas bezpilota lidaparātu pārkāpumiem Polijā, "Baltic Sentry", kas darbojas kopš janvāra, kā arī Ukrainas apmācību misija, katra no tām ietver gaisa aizsardzības misiju.

Šajās misijās piedalās desmitiem NATO valstu, katrai ir savi noteikumi. Kāds augsti stāvošs diplomāts šo vienošanos raksturojis kā birokrātiskās galvassāpes augstākajam komandierim. Vācija, Spānija un Itālija tiek uzskatītas par piesardzīgākajām alianses valstīm, neraugoties uz to, ka tās šajās operācijās spēlē nozīmīgu lomu.

"Ir tikai loģisks mēģinājums izveidot vienotu, integrētu gaisa un raķešu aizsardzības sistēmu. Lai to paveiktu, ir jāatbrīvojas no valstu ierobežojumiem," kāds augsts NATO diplomāts teica laikrakstam "The Telegraph". Tāpat aizsardzības ministri apsvērs arī trīs gaisa aizsardzības misiju apvienošanu, lai ģenerālim Grinkevičam nodrošinātu lielāku operatīvo elastību.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute teica, ka šie plāni "vēl vairāk stiprinātu mūsu atturēšanas un aizsardzības pozīcijas, ņemot vērā arī nesenos incidentus".

Igaunija, ko atbalsta citas Baltijas valstis, ir galvenā iniciatore, kas aicina NATO esošās gaisa patruļas misijas pārveidot par pilnvērtīgām gaisa aizsardzības operācijām. Tomēr vairākas valstis iebilst, argumentējot, ka šāds solis būtu jāatstāj kara apstākļiem, jo tas nozīmētu civilās gaisa telpas slēgšanu un atļauju notriekt jebkuru Krievijas lidmašīnu, kas ielido bez brīdinājuma.

Saskaņā ar Dānijas militāro informāciju jūnijā NATO alianses valstu gaisa telpā NATO lidmašīnas, tostarp F-35 un F-16, tika paceltas 29 reizes, lai pārtvertu Krievijas aktivitātes virs Baltijas jūras.