Uz saturu

NBS komandieris: Nav jēgas iepirkt bruņojumu, ja karavīri nav pareizi apmācīti

"Bruņoto spēku modernizācija nedrīkst apstāties ne uz mirkli, pretējā gadījumā armija zaudēs kaujas gatavību," tā Latvijas armijas 99. dzimšanas dienas rītā intervijā "900 sekundēm" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

2018. gada 10. jūlijā 9:42

NBS komandieris gan piebilda, ka ir vajadzīgi arī karavīri, kuriem jābūt ļoti augsti profesionāli sagatavotiem. "Nav jēgas iepirkt bruņojumu, ja karavīri nav pareizi apmācīti," norādīja Kalniņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš akcentēja, ka karavīru mācību intensitāte ir augusi katru gadu, arī šogad tā nav mazinājusies. Latvijā tiekot vingrināti ne tikai NBS karavīri, bet arī ārvalstu militāristi, līdz ar to mācības šādā multinacionālā līmenī paaugstinot gan vienību, gan karavīru individuālo sagatavotību ļoti augstā līmenī.

Pievēršoties Latvijas armijas svētkiem, Kalniņš atzina, ka 10. jūlijs ir vienīgā svētku diena, kad bruņotie spēki nerīko svētkus visai sabiedrībai, bet tā ir svētku diena pašiem karavīriem. "Šī ir tā diena, kad karavīrs kopā ar savu ģimeni, ar draugiem, ar sabiedrību veltī šo te laiku, lai varētu mazliet atskatīties, kas ir paveikts, atpūsties un relaksēties. Bet tas absolūti nenozīmē, ka mūsu valsts drošība ir pamesta novārtā. Mēs atrodamies pilnā drošības režīmā, un viss notiek atbilstoši mūsu plānam."

Saruna ar Leonīdu Kalniņu

Jāpiebilst, ka ar akciju "Pasveicini karavīru" un svinīgu koncertu Esplanādē 10. jūlijā tiek atzīmēta Latvijas armijas 99. dzimšanas diena jeb Karavīru diena, kuru Saeima gatavojas iekļaut oficiālajā atzīmējamo dienu sarakstā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka. 1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 10. jūlijā tika izdota pavēle Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņo par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm