"Nedrīkst dzert no svešas pudeles!" Kā pārbauda Latvijas sportistus, gatavojoties ziemas olimpiskajām spēlēm?

Tomass Bahs

SOK prezidents

Šie sistemātiskie dopinga lietošanas gadījumi no Krievijas puses ir bezprecedenta uzbrukums Olimpisko spēļu  integritātei. Mūsu padome par šīm manipulācijām ir piespriedusi proporcionālas sankcijas, vienlaikus aizstāvot "tīros" sportistus. No sirds jūtu līdz citu valstu atlētiem, kuri ir cietuši no šīm manipulācijām.

Tomēr šie lēmumi, turklāt tik īsu brīdi pirms nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm Phjončhanā, Latvijas sportistos un to treneros raisa pastiprinātas bažas par iespējamiem provokācijas mēģinājumiem no Krievijas puses. Jo sevišķi satraucies ir Dainis Dukurs – tēvs un treneris Latvijas labākajiem skeletonistiem brāļiem Dukuriem, kuri pēc zelta medaļu atņemšanas Krievijas sportistam Aleksandram Tretjakovam ir pakāpušies uz attiecīgi zelta un bronzas pakāpieniem.

Dainis Dukurs

tēvs un treneris Latvijas labākajiem skeletonistiem brāļiem Dukuriem

Kāds varbūt no malas teiktu, ka mēs mazliet pārspīlējam, bet diemžēl tā nav, redzot to, kas tur ir bijis un arī lasot, ka bijušas domas kādu Ukrainas sportistu uztaisīt pozitīvu, mums jābūt ļoti uzmanīgiem, jo Krievijas komanda uztver mūs kā virzītājus, jo mēs esam tie, kas kāpj pa kādai vietai uz augšu un iegūst medaļas vai augstākas raudzes medaļas, un tāpēc tas tāds izjusts naids ir virzīts mūsu virzienā. To mēs izjūtam trasē, to mēs izjūtam arī, ko stāsta konkurenti, ka arī viņiem tādi izlēcieni, uzbraucieni notiek, ja viņi ir soctīklos kaut kādā veidā atbalstījuši mūsu komandu vai izrādījuši simpātijas, ļoti jūtama agresivitāte ir no Krievijas, no Krievijas sportistu puses.

Sportisti centīsies mazināt riskus, tomēr tos pilnībā izskaust nevar, jo, piemēram, nav zināms, kas notiek viesnīcā, kamēr sportisti būs treniņos.

Savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis uzskata, ka nepastāv provokāciju riski, par ko liecina arī Krievijas amatpersonu teiktā tonis pēdējās dienās.

Aldons Vrubļevskis

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents

Krievija ir pieņēmusi tās apsūdzības un pārmetumus, Krievijas olimpiskās komitejas prezidents ir atvainojies savas runas laikā starptautiskās olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekļiem un šī reakcija, var teikt, mīkstā reakcija, kāda ir šobrīd dzirdama, jo neviens no Krievijas sporta līderiem nav pateicis, ka viņš nepiedalīsies Phjončhanā, liecina, ka viņi piedalīsies, ka viņi mēģina pielikt punktu šai problēmai tieši Phjončhanas spēlēs.

Sportā aizliegto vielu saraksts ir garš, tās iedalās tādās vielās, ko nevar lietot ne sacensībās, ne ārpus tām, ir grupa kas ir aizliegts tikai sacensību laikā, un tad vēl atsevišķi vielas, kas aizliegtas konkrētos sporta veidos. Un turklāt tas mainās katru gadu. Tomēr Latvijas olimpieši ir informēti par to, kādus medikamentus, uztura bagātinātājus, ēdienus drīkst lietot ikdienā vai saslimstot, lai izvairītos kaut vai no nejaušas aizliegto vielu uzņemšanas, tā atklāj cilvēks, kurš, iespējams, vislabāk zina visu olimpiskās vienības sportistu veselības stāvokli – daktere Līga Cīrule.

Šajās dienās darba gan ir nedaudz mazāk, jo gandrīz visi olimpieši, kuri plāno startēt ziemas olimpiskajās spēlēs, trenējas vai piedalās sacensībās citās valstīs. Par to, kāda būs viņu veselība un cik fiziski sagatavoti tie ir, ārsti varēs pārbaudīt jau drīz. Un Ne vien te kabinetā, bet arī uz speciāliem trenažieriem.

Līga Cīrule

Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārste

Šobrīd veselība ir O.K., dažiem mazas traumiņas, ja mēs par ziemu runājam, bet lielos mērogos, visi ir veseli.

Ārste, kas kopā ar sportistiem bijusi deviņās olimpiskajās spēlēs, neslēpj, ka dopinga skandāls rada sportistos papildu spriedzi pastiprinātās kontroles iestāžu uzmanības dēļ. Neliels uztrauks esot vienmēr, lai gan viss tiek darīts pareizi.

Līga Cīrule

Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārste

Viņi nedrīkst pirkt paši nevienas zāles, nevienus uztura bagātinātājus, visu viņiem izsniedz šeit sporta ārsts, un, ja viņš brauc kaut kur uz sacensībām vai nometnēm, tad, vai nu ir līdzi ārsts, kuram ir līdzi arī visi šie medikamenti, vai arī mēs viņiem iedodam un izstāstām, ja nu gadījumā tās iesnas parādās, ka šo drīkst lietot.

Paši ārsti savukārt uztura bagātinātājus sūta pie ražotājiem, kas garantē sportā aizliegto vielu neesamību.

Līga Cīrule

Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārste

Mums ir ļoti stingri šie iepirkumi, mēs visur prasām sertifikātus un garantijas un dodam tikai to, kas mums ir. Daudziem liekas, ka tur tam ir labāks un tam ir stiprāks, bet vienkārši šīs drošības dēļ mēs nevaram riskēt vispār.

Ārste atzīst – ja kāds gribētu provocēt sportistus, to var izdarīts spēļu laikā – ar ēdienu, medikamentiem – analīzēs aizliegtās vielas parādās uzreiz.

Līga Cīrule

Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārste

Tāpēc arī pirms izbraukšanas un visu laiku mēs viņus izglītojam, ka nedrīkst nevienu atvērtu pudeli aiztikt, ar savu pudeli nedrīkst atstāt bez uzraudzības, nedrīkst dzert, nedrīkst ņemt dakšiņu ne no viena, ne karoti, ne ēdienu, ne… Viss ir ļoti, ļoti, šobrīd ļoti svarīgi.

Sportisti ārstiem uzticas un ļoti klausa, ar ārstu konsultējas pat par deguna pilieniem.

Līga Cīrule

Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārste

Tāpēc arī mums pašreiz nav nekādas problēmas, jo viņi tiek kontrolēti nepārtraukti sakarā ar to, ka mums drusciņ nav sakārota šī antidopinga sistēma, Latvijai tiek pievērsta speciāla uzmanība.

Dopinga kontroles ir skarbas, pēkšņas, tām jābūt gatavam vienmēr. Godalgotos sportistus kontrolē pastiprināti – tiem speciālā programmā jāziņo, kur tie atrodas, pārbaužu skaits ziemas laikā var sasniegt 14, pirms un pēc sacensībām ieskaitot. Latvijas olimpieši kļuvuši par profesionāliem analīžu nodevējiem, ironizē ārste.

Līga Cīrule

Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārste

Visu diennakti pie viņiem var atbraukt, viņiem tur jābūt. Ja viņi tur nav, kur viņi uzrādījuši, tad viņi dabū jau brīdinājumu. Viņi var ierasties arī uz stadionā, treniņos, bet parasti viņiem ir jāuzrāda viena stunda, kur konkrēti viņi ir.

Sportistus kontrolē ne vien starptautiskie eksperti, Latvijā antidopinga pārbaudes veic arī Sporta veselības centrā esošā Antidopinga nodaļa. Tās eksperts, kurš pats regulāri veic pārbaudes, stāsta, ka dopinga kontrole notiek pēc senas, speciāli izstrādātas procedūras. Pārbaudes sākumā sportistam jāizvēlas kāds no trauciņiem.

Alekss Ūpis

Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļas eksperts

Tie visi ir aizzīmogoti ciet, tā, lai būtu skaidrs, ka tur nekas nav, neviens nav pieskāries, nekas nav iepildīts. Sportists izvēlas viņu vienu, dodas uz tualeti sapildīt. Šajā brīdī dopinga kontrolieris nekam nepieskaras.

Uz tualeti kontrolieris vienmēr iet līdzi sportistam, lai sekotu procesam. Sportistu piedurknēm jābūt virs elkoņa, kreklam virs krūtīm un biksēm zem ceļgaliem. Atgriežoties no labierīcībām, atkal jāizvēlas kāda no trīs aizzīmogotām kastēm.

Alekss Ūpis

Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļas eksperts

Atver viņu vaļā, izņem laukā visu, kas tur ir, tur ir divi iepakojumi iekšā un divas pudelītes – A un B paraugs. Sportists ir lūgts salīdzināt visus numurus, lai ir vienādi. Un tad tiek lūgti noņemt vāciņus un sapildīt paraugus iekšā pudelītēs. A paraugs ir tas, ko uzreiz analizē laboratorijā, bet B paraugs tas ir, ja A paraugs bijis pozitīvs, tad viņš var palūgt pārbaudīt B, vai tiešām ir pozitīvs, tādā veidā apstrīdot.

Pats sportists atkal aizver pudelītes, tās saliktas maisiņos jāliek kastē. Tad ar vēl palikušo pilīti speciālā ierīcē tiek pārbaudīta urīna koncentrācija, lai nav pārāk atšķaidīts ar ūdeni.

Šobrīd analīzes, kas vidēji tiekot veiktas divas līdz trīs nedēļas, tiek sūtītas uz Drēzdeni Vācijā ar kurjera starpniecību.

Alekss Ūpis

Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļas eksperts

Tas viss ir ļoti aizzīmogots, ja tur kaut kas būs vaļā, to laboratorija pamanīs, tas mums noteikti tiks ziņots.

Latvijā līdz šim dopinga pārbaudes veiktas kvalitatīvi, tomēr naudas trūkuma dēļ ļoti mazos, nepietiekamos apjomos. Pēc starptautiskās organizācijas brīdinājuma liegt mūsu sportistu dalību mačos, valdība saņēmās un no nākamā gada Latvijas antidopinga sistēmā solās būtiski uzlabojumi, pirmkārt nodaļa tiks pakļauta tieši veselības ministrijai.

Apjomiem bija jāaug, ņemot vērā, ka ir vairāk nekā 100 olimpiskie sportisti, kuri vairākas reizes gadā jāpārbauda, turklāt ir arī citi sportisti. Ar piešķirto finansējumu pietiks, lai palielinātu gan analīžu skaitu, gan paplašinātu izmeklējumu loku. Nauda piešķirta arī pētniecībai, piemēram, lai noskaidrotu, kā aizliegtas vielas ietekmē cilvēkus. Jau zināms, kas tiks pētīts.

Vieda Lūse

Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļas eksperte

Aizliegto vielu saraksts mainīsies arī no nākamā gada. Tik skaļu vārdu kā tas bija Latvijas "Grindex" ražotajā "Mildronātā" esošā meldonija gadījumā, tur neesot. Bet, iespējams, lai ļautu, piemēram, formulas braucējiem kārtīgi papriecāties par uzvarām un tradicionāli – ar šampanieti gan droši laistīties, gan iemalkot, nebaidoties nokļūt skandāla epicentrā, no aizliegto vielu saraksta ir izņemts alkohols – to līdz šim bija liegts lietot sacensību laikā četros sporta veidos: autosports, aviosports, ūdens motosports, loka šaušanā.

Tas, ka aizliegto vielu sarakstā vairs nebūs alkohols, nenozīmē, ka šajos konkrētajos sporta veidos tas turpmāk būs atļauts sacensību laikā. Turpmāk šis jautājums par alkohola lietošanu šajos sporta veidos tiks regulēts pašu federāciju noteikumu ietvaros.

Tikmēr olimpiešiem šobrīd Latvijā jau pakāpeniski sāktas dopinga pārbaudes pirms starta olimpiskajās spēlēs, kas notiks nākamā gada februāra vidū.