Neierasti klusi un mazskaitlīgi atzīmē leģionāru piemiņas dienu
Tik klusu kā nekad iepriekš – līdz ar koronavīrusa draudiem un aizliegumu pulcēties leģionāru piemiņas diena aizvadīta bez gājieniem. Pie Brīvības pieminekļa ziedus cilvēki nolika pa vienam. Nebija ne ierasto protestētāju, ne žogu.
Ja citus gads jau no agra rīta pieminekļa apkārtni ieskauj žogs un policistu ķēdes, tad šoreiz nokaitētajā datumā atmosfēra pilnīgi mierīga. Pa vienam pie pieminekļa pakājē izvietotā ziedu vainaga puķes nolika tie cilvēki, kuriem šī diena, pieminot latviešu leģionārus, ir personīgi ļoti svarīga.
"Man no vidusskolas paņēma divus brālēnus (leģionā), viens pazuda bez vēsts, viens aizvien dzīvo Austrālijā. Paņēma bez prasīšanas. Piemiņa! Kā valsts pilsonim man ir jāpilda valsts rīkojums. No otras puses – ja valsts tikpat kardinālus rīkojumus dotu attiecībā pret alkoholismu un dažādu veidu izvirtībām, tad mēs neizmirtu, mēs dzīvotu," pauž leģionāru radinieks Laimonis.
"Protams, grupās lielās ir bīstami. Bet nu mazā grupā nekādu apdraudējumu nerada. Es atnācu, ziedus noliku, man pazīstamie arī atnāca. Noliks vēl vairāk, tas ir jādara. Galvenais, – latviešu tautai no sava gļēvuma jātiek vaļā," stāsta Aigars.
Ziedus un pašizgatavotu plakātu pie pieminekļa nolika nacionālists, kādreizējais pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kuru pavadīja domubiedrs, kas notiekošo iemūžināja video. Šiškinu no rīta aizturēja policija: "Joprojām tā attieksme ir tāda – ko teikts Krievija, Kremlis. Šodien biju izsaukts uz policiju. Es domāju, ka meklēja iemeslu – nu kā, man jāierodas 16. martā tieši 10.00, forši, vai ne?"
Par ziedu vainagu brīnījās nedaudzie tūristi, kas notiekošo fotografēja. Šoreiz nemanīja tā sauktos antifašistus, un arī policijas klātbūtne bija krietni mazāka nekā citus gadus.
