Aizdomas, ka ietekmīgs Latgales zemnieks blēdījies ar plūdu kompensācijām

805 hektārus bojā gājušās ražas pieteica arī Rēzeknes novada lopkopības uzņēmums "Sprūževa M". Kā kompensāciju uzņēmums saņēma 256 000 eiro. Kontrolpaketes, 95% kapitāla īpašnieks ir Pāvels Melnis. Viņš arī valdes priekšsēdētājs.

Pāvels Melnis Rēzeknes novadā ir ietekmīgs zemnieks. Viņa saimniecības apstrādā ap 2000 hektāru zemes, bet jaunās fermas atklāšanā maijā piedalījās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Pāvels Melnis ir Rēzeknes novada domes deputāts, piestrādā arī par Saeimas deputāta, zaļzemnieka Gunta Kalniņa palīgu. Nākamajās vēlēšanās viņš pats varētu iekļūt Saeimā, jo Latvijas zemnieku savienības Latgales konference pagājušajā nedēļā viņu  izvirzīja iekļaušanai kandidātu sarakstā.

"Nekā personīga" skatītāji ziņoja, ka Meļņa uzņēmums saņēmis kompensācijas par bojāgājušo kukurūzu un graudaugu sējumiem, taču vēlāk, oktobra beigās un novembrī lauki apžuvuši un lopbarībai paredzētā kukurūza novākta. No kompensācijas viņš nav atteicies.

Septembrī Lauku atbalsta dienests konstatēja, ka šie lauki lietavās ir tā izmirkuši, ka ražu varētu arī neizdoties novākt. Tas ļāva zemniekam saņemt valsts kompensāciju. Tagad mēs redzam, ka kukurūza tomēr ir nopļauta.

Sazvanīts no Rīgas, Pāvels Melnis bija vēlīgs un solīja parādīt applūdušos laukus ar nenovākto ražu. Taču kad "Nekā personīga" ieradās Sprūževā, labvēlība pazuda un laika ekskursijām vairs nebija.

SIA "Sprūževa M" valdes priekšsēdētājs Pāvels Melnis skaidro, ka lauki novākti, lai varētu sagatavoties pavasara sējai. Kukurūzas lakstus bez nopļaušanas nevar ieart zemē.

Pāvels Melnis

SIA "Sprūževa M" valdes priekšsēdētājs (ZZS)

Ko nozīmē novākti lauki? Laukus var novākt dažādi, lai kaut ko varētu šos laukus apstrādāt ar viņiem kaut kas ir jāizdara, jūs gribat, lai Latvijas lauksaimnieki tagad, šogad nevarētu ne iesēt, ne izdarīt, lai mēs ietu zem ūtrupes?

Savāktā masa neesot pārstrādāta lopbarībā, bet gan sasmalcināta un to izmantojot lopu kūtīs pakaišiem. Bet lopus barojot ar rezervēm, kas uzkrātas iepriekšējā gadā.

Pāvels Melnis

SIA "Sprūževa M" valdes priekšsēdētājs (ZZS)

(NP: Tas ko mēs gribam redzēt ir, ka jūs mums parādāt 100 hektāru nenovāktu lauku un izstāstiet, kas tad šajā laukā tika darīts.) Nē, mēs viņus pa pasalumu kaut ko darījām, vācām, izmantojām. (NP: Tad jau skaitās, ka jūs viņus esat novācis.) Izmantojām to masu pakaišiem. (NP: Tad jau jūs esiet izmantojuši.) Mēs viņu izmantojām pakaišiem, kas nebija aizliegts, mēs viņu izmantojām, daļa viņa stāv kaut kur uz tīruma.

Ja Melnis stāsta taisnību, viņam vajadzētu būt iespaidīgiem krājumiem pakaišu, jo kukurūza ir ļoti ražīga kultūra. No viena hektāra var ievākt no 25 līdz pat 50 tonnām zaļās masas. Tomēr firmai piederošajā kūtī par kukurūzas pakaišiem nezināja.

Arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts Oskars Balodis atzina, ka kukurūzu pakaišiem neizmanto, jo to ir grūti izžāvēt, tā pūst. Kukurūzu Latvijā parasti sāk novākt septembra beigās, taču to var vākt līdz pat salam. Novācot, kukurūzai jābūt apdzeltējušai, tā nedrīkst būt pārāk zaļa, jo tad visas barības vielas iztek sulā.

Oskars Balodis

SIA LLKIC Augkopības nodaļas vadītājs

Vislabākais novākšanas laiks, kad uzsākt ir septembra pēdējā dekāde, un tad attiecīgi tā novākšana turpinās atkarībā no tā cik liela ir saimniecība, kādi ir hibrīdi, līdz pirmajiem saliem kukurūza tiek vākta. (NP: Tas varētu būt arī oktobra beigas un novembris?) Jā, tā ir dažreiz bijis, pilnīgi ka sniegu sagaida un tā tiek vākta. Protams, kvalitāte zūd ar katru dienu.

Lauku atbalsta dienestā stāsta, ka "Sprūževas" kukurūzas lauki pārbaudīti septembra vidū, kad zemnieks tos pieteicis kompensācijai.

Edgars Čubars

LAD Austrumlatgales reģiona Kontroles uzraudzības daļas vadītājs

Ar to kukurūzu bija tā, ka mēs apsekojām, tajā brīdī šī zeme bija pārmitra, tur iebraukt nevarēja, neko izdarīt nevarēja, bija sākušies kaut kādi pūšanas procesi, dzeltēšanas procesi. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka raža ir gājusi bojā. Tie nosacījumi bija tādi, ja pretendents iegūst kaut kādu ražu, viņam šis lauks bija jāatsauc. (NP: Bet to, ko viņš izdarīja, to lauku atbalsta dienests nezina?) Ko šis pretendents izdarīja mēs nezinām, jo šim nebija pēcpārbaudes.

Nosacījumus kompensācijas saņemšanai sagatavoja Zemkopības ministrija. Nauda piešķirta ar Ministru kabineta rezolūciju, kontroles sistēma nav izstrādāta, tomēr Zemkopības ministrijā uzskata, ka atbalsta mehānisms strādājis labi.

Liene Jansone

ZM Lauku attīstības departamenta direktore

Ja ir kaut kādas sūdzības, ka kaut kas tur nav ievērots, tad, lūdzu, dodiet ziņu, jo lauku atbalsta dienests reaģē. Mums bija arī anonīmas sūdzības, visas uz vietas arī tika pārbaudītas. Tikai trijos gadījumos tika konstatēta nepamatota un arī šis pretendents šīs summas atmaksāja atpakaļ.

Par plūdu kompensācijām interesējas arī Valsts kontrole. Uzsākta pārbaude, vai process atbilda likumam, vai valsts dotā nauda pietiekami uzraudzīta. Lauku atbalsta dienests sākotnēji nemaz neesot sapratis, ka tam jāpārbauda, kā nauda izlietota.

Ilonda Stepanova

Valsts kontroles padomes locekle

Līdz ar to mēs visu šo procesu skatām, vai praktiski, šeit bija pareizi un loģiski sakārtots šis te process, lai mēs varētu pārliecināties, ka šie 15 miljoni ir piešķirti tiem, kam šie te līdzekļi pienācās.

Ministrs Dūklavs noliedz runas, ka šoreiz kompensāciju dalīšana bija izdevīga tiem, kas zināja, ka pēcpārbaudes nebūs. Pārmetumi esot katru reizi, kad tiek dalīta nauda, jo vienmēr kāds paliek neapmierināts.

Jānis Dūklavs

Zemkopības ministrs (ZZS)

(NP: Vai neatbilst patiesībai tāda lieta, ka ZZS biedri, zemnieki kas ir, lielsaimnieki Latgalē, ka viņi tika informēti, ka nebūs pēcpārbaudes un, ka viņi droši var pieteikt platības, nu, ja kaut ko novāc, lai paliek?) Kas to blēņu izdomāja? Autoru pasakiet man, lūdzu, šitādām muļķībām. (NP: Blēņas tās ir?) Nu, bet pilnīgas, pilnīgas, kā vispār tā var runāt, ka mēs savus cilvēkus kaut kādus, nosacīti savus partijas, nav nekāda valsts institūcija, visiem bija pilnīgi vienādi un to jūs redziet, jūs variet pabraukāt un paskatīties, ka mēs tur kādam partijas biedram vairāk samaksājām vai mazāk samaksājām, paskaties līdz hektārus, gan dārzeņiem, gan graudiem, gan visam pārējam un redzēsi, cik ir samaksāts nu šitādas muļķības nevajag runāt, tas ir ļoti nekorekti. Es nezinu, kāpēc cilvēki vienmēr grib pievilkt klāt šitādus jautājumus.

15 miljonus kompensācijās par applūdušajiem laukiem saņēma 1300 zemnieku saimniecības Latgalē. Tur Dūklavs būs ZZS lokomotīve rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Pats viņš saka, ka no ierastā Vidzemes apgabala viņu esot izstūmis premjers.