Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā

Nekā Personīga ir malači, bet šajā gadījumā nav vērts izskatīt katru no viņiem, bet gan tikai dažus indivīdus. Sen jau visiem ir zināms, ka Padomju laikā brīva izvēle bija absolūts sapnis, viss bija piespiedu kārtā.

Gribat teikt, ka šodien ir kaut kas savādāk? ? nekas jau nav mainījies. Ja gribi tikt pie siles, pie darīšanas - viss iet caur partiju...

nu nu nu sasolis zelta kalnus un tas ari viss
kartejo kreditu panems no eiropas.sadalis godigi un atnems bernaudu vispar.
jo kredits jamaksa.

Nu tas ka bija partija neko nenozīmē piespiedu kārta 90% ja ne vairāk bija iestājušies komunistiskajā partijā. Vairāk laikam būtu jāskatās cik aktīvi šie biedri ir darbojušies un kādus amatus ieņēmuši.
Brigmanim lielumlielais fui

Un neviens to nezināja un neredzēja... 27gadu garumā.... ?????

Nu tad parakstieties par Saeimu bez komunistiem! Iniciatīva jau 3 dienas kā iesniegta!
https://manabalss.lv/par-lemejvaru-bez-komunistiska-rezima-izpildaparata/

Te nu mēs esam .... :(

Cik ilgi visu nesasniegto, neveikto ut,t. velsim uz tiem bijušiem 50 gadiem un bijušiem kom.partijniekiem!?
Kārlis Ulmanis cik gados iecēla Latviju, latviešus saulītē, ekonomiski stiprāko valstu kārtā.
Kas paveikts kopš Atmodas TURPAT 30 GADOS,PAR TO JĀRUNĀ. Laiks iet ātrāk kā jebkad, nav jāpinas vecos pinekļos, bet jāstrādā, lai nevienam nav jācieš no nesakārtotības un nabadzības.

Tādam jaunam žurnalista puisim ir neiespējami stādīties priekšā to situāciju kāda bija padomju laikos saistībā ar šim organizācijām :( Oktobrēnos uzņēma visu klasi reizē bez variantiem, pionieros arī tāpat un mazie ķipari jutās lepni ,ka ir pionieri, kas liecināja ,ka viņš vairs nav nekāds "sīkais" . Komjaunantnē gan vairs "nespieda" stāties , bet tas ,ka nebiji komjaunietis visās valsts iestādēs radīja neuzticību un varēja ietekmēt ne tikai karjeru. Man izdevās neiestāties līdz 21 gadam, kamēr dienēju Rīgā, bet kad pārcēla uz Kaļīņingradu , man ieteica bez izvēles variantiem...:(
Tas arī ir vienīgais gads ,kad biju komjaunietis. Atgriežoties Latvijā par šo faktu aizmirsu, biedru naudu nemaksāju un tā tas izčākstēja. Par stāšanos partijā bija dažādi viedoļi - teica ,ka lietuvieši stājās masveidā ,lai varētu pieņemt savai valstij labvēlīgākus lēmumus, jo lielākoties vērā tika ņemtas tikai komunistu viedoklis. Protams viss bija atkarīgs no kolektīva sastāva un varēja būt veiksmīgas sakritības ,kad tajā gandrīz nebija komunistu.Taču ejot apstiprināt kādu projektu augstāk stāvošajās instancēs , tas tika ņemts vērā un varēj tikt noraidīts. Dsaudzas labas idejas netika īstenotas ar frāzi - nav mērķtiecīgi. Ar šo pašu frāzi tika atteikti arī retie ārzemju braucieni t.s. uz tādām sociālisma zemēm kā Polīja ,Bulgārīja vai Demokrātiskā Vācija .Nemaz nerunājot par kapitālisma zemēm.
Ir ļoti grūti pateikt kāda bija faktiskā daudzu komjauniešu vai komunistu pārliecība un kāda atmosfēra valdīja ģimenē. Varāt ,piemēram, iedomāties cik pārliecināts komjaunietis biju es, ja mans tētis pēc kara bija nonācis krievu koncentrācijas nometnē,kūdras purvos...
Lielākā daļa cilvēku vienkārši dzīvoja bailēs, ka par kādu nevietā pateiktu vārdu vai rīcību var tikt uzaicināti uz čeku. Mans vectevs sakravāja čemodānu pēc tam ,kad kaimiņiene dzērumā nosauca viņu par fašistu. Ar to '50. gados varēja pietikt ,lai nonāktu Sibīrījā :( Nepatikšanās varēja iedzīvoties saskrūvējot skolā pildspalvu sarkanbaltsarkanu u.t.l.
Protams ,ka patreiz valdībā esošie bijušie komunisti ,liela daļa ieņēma vadošus amatus arī padomju laikā un tos bez pārliecības par komunisma gaišo nākotni ieņemt bija grūti vai pat neiespējami.

Cik optimistiski cipari :D :D :D