Pieaug bioloģisko produktu popularitāte; arvien lielāku interesi par tiem izrāda lielveikalu ķēdes

Ap bioloģiskās produkcijas ražotājiem spieto daudz ziņkārīgo. Nogaršojuši ekoproduktus, viņiem roka tūdaļ stiepjas pēc maka.

Kazkopības saimniecībā "Birznieki" Kandavas pusē gatavo teju 20 veidu sierus. Gadiem ilgi kazas piena produkcijai pircējus saganīt bijis ļoti grūti. Taču tagad patērētāji ir izglītojušies un paši meklē šādus labumus.

"Pirmkārt tas ir kazas produkts, jo cilvēkiem pierunāt pagaršot, tas bija ļoti tā… tagad prieks par jauniešiem. Bet citreiz ir tā, ka bērns grib pagaršot, bet mamma aiz rokas velk projām: Tu tak negribēsi. Liekas, nu kāpēc bērnam neļauj pagaršot?" neizpratnē ir kazkopības saimniecības "Birznieki" pārstāve Aija Rence.

Turklāt arvien aktīvāk bioloģiskās produkcijas ražotājus uzrunā lielveikalu ķēdes: "Interesējās vai mēs produktu negribam viņiem piegādāt. (LNT: Un jūs iedevāt kurvīti?) Diemžēl."

Blakus rosās bioloģiskās zemnieku saimniecības "Indrāni" īpašniece Liene Margēviča. Uz Rīgu atvestas dažnedažādas tējas, pilnas burciņas dažādu ogu želeju un sīrupu, kā arī oriģinālas marmelādes konfektes: "Pats jaunākais no egļu dzinumiem, konfektēm nosaukums ir "Skujene" no tā, ka tas ir no skujām un tas ir mūsu ciemata nosaukums, esam no Skujenes."

Savukārt zemnieku saimniecība "Bebri" piedāvā dažāda veida bioloģiskos graudaugus. Ražošana esot sākta ar zaļajiem griķiem, kas vēlāk pārvērsti mannā, tad ieviesta zirņu produkcija un tagad pats jaunākais – speltas kviešu milti un mannā.

"Mēs te tagad cepam zirņu pankūkas, cilvēkiem ir interesanti. Kā sakām, mūsu īpašie zirņu milti ir īpaši ar to, ka ir no Zirņu pagasta," stāsta z/s "Bebri" saimniece Mārīte Škutāne.

Pircēji nebaidās galdā likt ko nepazīstamu, garšas kārpiņām jaunu. "Ēdīsim zaļos griķus, kurus mums solīja, ka negaršo pēc griķiem, jo griķi savu brūno krāsu un garšu iegūst tikai kad daudzreiz ar tvaikiem pārstrādā. Zaļos neapstrādā ne ar ko. Redzēs pēc kā garšo," norāda pircēja Evija.

Pircējas atzīst – tam, ka produkcija ir nākusi no tieši no bioloģiskās saimniecības, ir liela loma. "Mēs zinām, ka tad tur nav daudz ķīmijas, jo to bioloģiskie nedrīkst, ir tīrs produkts. mēs ticam vietējiem ražotājiem," saka pircēja Iveta.

Cena ekopārtikai pēc pircēju domām ir adekvāta. "Es esmu laukos, zinu, ko nozīmē strādāt, teikšu tā: cena atbilst, jo darbs ir ļoti grūts un viss maksā," norāda Iveta.

"Tie ēdieni, ko tu no tiem produktiem vari pagatavot, ir lielāka uzturvērtība. Ja tu tādu paēd, ir pilnīgi, kas cits, nekā tu nopērc lielveikalā paciņu un kaut ko tur ieber," teic Evija.

Un par kvalitāti un baudījumu 100% garantiju dod arī austeru audzētājs no Skrundas puses, Andris Vjaksa, kurš pārstāv z/s "Garīkas". Saimnieks stāsta, ka tieši tiekoties aci pret aci ar pircēju tiek radīta interesi par produktu: "Mēs radām interesi tieši no tā mūsu stāstījuma, tad arī rodas interese par veselību un kulināriju, lai kaut ko garšīgu pagatavotu. (LNT: jums laikam katru dienu mājās sēņu diēta?) Jā, un tā jau 25 gadu garumā."

Vienkāršākā recepte šitaki sēņu pagatavošanai – pannā eļļā vai sviestā sēnes cep piecas minūtes, tad sāls un pipari un gatavs.