Plūdi Jēkabpilij izmaksās simtiem tūkstošu; iedzīvotājiem – novada atbalsts neliels, jācer uz apdrošināšanu

TV3 Ziņas jau vēstīja, ka applūdušas Daugavai blakus esošās teritorijas, zem ūdens atstājot pagalmus, automašīnas un citu iedzīvi, tādējādi arī būtiski apdraudot iedzīvotāju drošību. Novada pašvaldība izsludinājusi sarkanās pakāpes brīdinājumu un palīdz cilvēkiem evakuēties.

Tāpat arvien pieaug spiediens uz dambi, kuram draud pārraušanas risks. Šādā scenārijā tūlītēji zem ūdens pakļūtu desmitiem māju, vēl vairāk apdraudot apkārtnē dzīvojošos, kā arī radot vēl lielākus zaudējumus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai.

Plūdi Jēkabpilij izmaksās simtus tūkstošus

Neapšaubāmi, plūdi jēkabpiliešiem nesīs zaudējumus – ne tikai privātmāju īpašniekiem, bet arī pašvaldībai. Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) "’tv3.lv’’ stāsta, ka kopējie zaudējumu apmēri tiks apkopoti un precizēti tikai tad, kad plūdi būs beigušies, tomēr jau noprotams – tie, visticamāk, būs mērāmi simtos tūkstošos eiro.

"’Man ir pietiekami liela teritorija, kura šobrīd bijusi gan applūdusi, gan ceļu pārrāvumi ir bijuši un būs vēl, jo upei kaut kur ir jāliekas. Šobrīd arī "’izlien’’ laukā dažādas dambja problēmas, kas laika gaitā radušās, bet kuras var konstatēt tikai šādos apstākļos, līdz ar to tas arī būs [risināms] jautājums. Pavisam godīgi pieļauju, ka tie [zaudējumi] varētu būt simtos tūkstošos, jo dambis ir jāstiprina abās pusēs, jāsakārto ūdens atvades sistēmas, arī ceļi. Domāju, ka būs diezgan nopietns cipars,’’ situāciju raksturo Ragainis un piebilst: "’Viss vēl nav beidzies, viss tikai sākas.’’

Domes priekšsēdētājs uzsver, ka patlaban nedomā par iespējām zaudējumu segšanai saņemt valsts atbalstu, jo prioritāte ir situāciju novadīt tā, lai nebūtu neviena cietušā. Tomēr iepriekšējā sadarbība ar par pašvaldībām atbildīgo ministriju liek domāt, ka atbalstu varētu saņemt. Arī iepriekš ministrija palīdzēja pilnībā vai vismaz daļēji segt plūdu nodarītos postījumus.

Pašvaldība iedzīvotājiem plūdu zaudējumos kompensēs divas minimālās mēnešalgas

Bet kā ir ar iedzīvotājiem – vai privātmāju īpašniekiem, kuru īpašumus apņēmis ūdens, būs iespēja saņemt kādu atbalstu? Ragainis pastāsta, ka, jā, domes saistošajos noteikumos ir ielikta plūdu kompensācijas pozīcija. Tiesa, uz atsevišķu zaudējumu fona tā varētu būt pavisam neliela.

"’Pašvaldībai ir izstrādāti saistošie noteikumi, kas paredz kompensācijas izmaksāšanu par plūdos radītajiem zaudējumiem divu minimālo mēnešalgu apmērā tad, kad plūdi būs beigušies. Šādu atbalstu mēs varam iedot, bet, protams, ka tas ir ļoti neliels priekš tā, kas šobrīd notiek. Dažām mājām tas arī varētu būt ļoti niecīgs, tomēr šobrīd mēs nerunājam par iedzīvi, par tehniku, bet tikai par cilvēkiem,’’ teic Ragainis.

Dzīvojot paaugstināta plūdu riska zonā, cilvēks pats uzņemas atbildību par zaudējumiem

Par divām minimālajām mēnešalgām visdrīzāk lielai daļai jēkabpiliešu neizdosies segt plūdu radītās izmaksas. Te lieti var noderēt īpašuma apdrošināšana, taču apdrošinātāji ne visos gadījumos ir gatavi klientiem segt plūdu riskus. Kā "’tv3.lv’’ stāsta Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins, apdrošinātāji uz potenciālajiem klientiem, kas dzīvo paaugstināta plūdu riska zonās, raugās "’caur pirkstiem’’.

"’Apdrošinātāju rīcībā ir smalkas plūdu kartes, līdz ar to viņi zina, kuras vietas un cik bieži applūst. Varam prezumēt, ja pie apdrošinātāja X nāk klients, kurš dzīvo Ogrē, Plūdu ielā 1, kas applūst katru gadu, visticamāk, visi apdrošinātāji sūtīs viņu labi tālu un neviens nepiedāvās apdrošināt plūdu risku,’’ situāciju iezīmē Abāšins.

Viņš turpina: "’Savukārt, ja pie apdrošinātāja nāks cilvēks no Ogres Mazo plūdu ielas 7 – ielas, kas applūst ne katru gadu, bet, piemēram, katru trešo vai piekto, tad apdrošinātājs visdrīzāk domās, kādu plūdu risku piedāvāt, bet kāds varbūt joprojām atteiks. Jo retāk plūdi konkrētajā vietā notiek, jo lielākas cerības un iespējas konkrētajam klientam plūdu risku apdrošināt.’’

Attiecīgi ikvienam jārēķinās – ja vēlies dzīvot vietā, kur plūdu risks ik gadu ir paaugstināts, visticamāk, nebūs iespējams pretendēt uz šādu apdrošināšanas risku un zaudējumi būs jāsedz no savas kabatas.

Plūdu kompensācijas krietni mazākas nekā uguns riskiem

LAA prezidents pastāsta, ka klasisko īpašuma apdrošināšanas "’džentlmeņa komplektu’’ veido trīs pīlāri: 1) uguns risks, 2) ūdeņu risks, tostarp plīsušas trubas, plūdu u. tml., 3) zādzības, laupīšanas. Cik daudz Latvijas iedzīvotājiem ir šāda apdrošināšana? "’Skatoties kopumā uz privātpersonu īpašumiem, mūsu aplēses ir, ka Latvijā ir apdrošināti mazāk par pusi. Konkrētu ciparu nav, bet es minētu, ka tie varētu būt aptuveni 40% no visiem privātpersonu īpašumiem,’’ atklāj Abāšins.

Runājot par ik gadu apdrošinātāju izmaksātajām kompensācijām pēc plūdiem, izmaksas nav lielas, vismaz ne "’entajos miljonos’’. Pamatā tie ir simti tūkstoši gadā, bet pie lielākiem plūdu apmēriem, kādi šobrīd vērojami Jēkabpilī, summa, protams, var pieaugt, tomēr tā joprojām būs mērāma "’mazajos’’ miljonos. LAA prezidents akcentē, ka jebkurā gadījumā atlīdzības par plūdiem ir nesalīdzināmas ar uguns riskiem, kur ik gadu tiek izmaksāti desmiti miljoni eiro.

Kā pieteikties apdrošināšanai?

Abāšins uzsver, ka vispirms jāpadomā par savu drošību – mājai jāatslēdz elektrība, jāpaņem dokumenti, telefons, jābrīdina operatīvie dienesti un "’jāņem kājas pār pleciem’’. Bet pēc tam seko zvans savam apdrošinātājam.

"’Pasakām, ka mums ir šāda nelaime, bet tālāk sekojam apdrošinātāja instrukcijām. Tā, visticamāk, būs tāda – "’Esam piefiksējuši, ka jums patlaban ir aktīvā plūdu fāze. Kad tā beigsies un ūdens līmenis nokritīsies, skatāmies, kāda ir skāde, kas jādara, lai izžāvētu vai atsūknētu ūdeni.’’ Tad jau sadevušies rokā ar apdrošinātāju strādājam kopā,’’ skaidro LAA prezidents.

Abāšins vēl atzīmē, ka atlīdzības pieteikšanai par ļaunu nenāks arī paša uzņemtie foto ar plūdu nodarītajiem postījumiem, taču mūsdienās nevajadzētu būt problēmai ar pierādījumu sagādāšanu. Publiskajā telpā jau būs plaši pieejama informācija, tostarp foto un video.