Briškens skaidrojas par "Rail Baltica" naudas trūkumu un neiebraukšanu Rīgas stacijā

Kaspars Briškens

satiksmes ministrs

"Uz valdību virzām "Rail Baltica" scenāriju, kas paredz savienojumu ar abām Rīgas stacijām – tā, lai pirmais "Rail Baltica" ātrvilciens iebrauktu gan Rīgas lidostā, gan Rīgas centrālajā stacijā."

Viņš norāda, ka, stājoties amatā, no priekšgājēja Jāņa Vitenberga (NA) saņēmis karti, kurā "Rail Baltica" neiebrauc Rīgas centrā. Šādu scenāriju esot noraidījis un aicinājis kopīgiem spēkiem rast risinājumu integrēt Rīgu līdz 2030. gadam: "Stājoties ministra amatā, saņēmu Vitenberga (NA) laikā radītu karti, kur vilciena trase paiet Rīgai garām. Es šo scenāriju nekavējoties noraidīju. Aicināju pie viena galda sēsties gan "Rail Baltica" ieviesējus, gan Latvijas dzelzceļu, lai kopīgiem spēkiem atrastu optimizētu risinājumu, kas ļautu Rīgu integrēt jau līdz 2030. gadam."

Uz valdību virzām Rail Baltica scenāriju, kas paredz savienojumu ar abām Rīgas stacijām – tā, lai pirmais Rail Baltica ātrvilciens iebrauktu gan Rīgas lidostā, gan Rīgas centrālajā stacijā.

Stājoties ministra amatā, kā Latvijas pamatscenāriju saņēmu Vitenberga (NA) laikā radītu…

— Kaspars Briškens (@Briskens) March 26, 2024

Finansējuma trūkumam risinājums atrasts – 1435 mm sliežu ceļa izveide esošajā 1520 mm dzelzceļa koridorā. "Mūsu plāns ļaus samazināt sākotnēji nepieciešamās investīcijas par gandrīz 35% – par vairākiem miljardiem eiro. Taču no neviena posma neplānojam atteikties," norāda ministrs.

Briškens arī norāda, ka uzsākts darbs pie tā, lai "Rail Baltica" palīdzētu ātrāk piegādāt militārās kravas uz Baltiju, NATO valstīm un ES ietvaros.

Finansējuma nodrošināšana "Rail Baltica" projektam ir visas valdības kopīgs darbs, kas jākoordinē Finanšu ministrijai, bet Satiksmes ministrija savu mājasdarbu izdarīs, norāda Briškens: "Jau šobrīd savā ES fondu aploksnē esam atraduši finansējumu, ko pārvirzīt uzsākto Rīgas centrālās stacijas būvdarbu pabeigšanai."