Eiropas Parlamentā netikušie politiķi apsver iespēju apstrīdēt vēlēšanu rezultātus

Neizsūtītas vēstules vēlētājiem, IT problēmas iepriekšbalsošanā, neskaitāmi cilvēki, kuri aizgājuši uz iecirkni, bet balsi tā arī nav varējuši atdot, – ne viens vien politiķis atzīst, ka pēc aizvadītājām EP vēlēšanām ir tāda kā rūgtuma pēcgarša.

Ministru prezidents pirmdien pauda, ka vēlēšanu organizēšanā atbildība ir pārāk sadrumstalota, – dažādas ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Katrs strādā savā jomā, neredzot kopainu, tāpēc visiem jāsanāk pie viena galda, lai procesu uzlabotu.

"Vēlētājam vajadzētu iedot iespēju balsot jebkurā iecirknī arī vēlēšanu dienā. Pasaule vairs nav tāda, kāda tā bija pirms 20 vai 100 gadiem. Esmu pārliecināts, ka to var izdarīt. Jāiet soli pa solim, arī mācoties no nepilnībām, kas novērotas pēdējo pāris nedēļu laikā," tā pauda Kariņš.

Savukārt CVK vadītāja Kristīne Bērziņa atzīst, ka institūciju koordinācija ir jāuzlabo. Galvenais, – lai vēlēšanu nosacījumi būtu skaidri zināmi jau vismaz gadu vai pusotru pirms paša notikuma, tādējādi dodot pietiekami laika visiem priekšdarbiem.

"Lai nebūtu tā kā šoreiz, ka ir vēlme pēc tehniskiem risinājumiem, tie pat ir iestrādāti likumā, bet finansējums tiek piešķirts tikai pusotru mēnesi pēc paša pasākuma," bilst Bērziņa.

Atsevišķi politiskie spēki gan turpina runāt par aizvadīto vēlēšanu rezultātu iespējamu apstrīdēšanu. Vistuvāk iekļūšanai eiroparlamentā bija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

LRA līderis Edvards Smiltēns ir pārliecināts, ka daudzo organizatorisko likstu dēļ tūkstoši, ja ne pat desmiti tūkstošu, iedzīvotāju nav varējuši balsot.

"Sanāk tā, – vēlēšanas nebija precīzas, tie nebija vēlēšanu rezultāti, bet tādi aptuvenie vēlēšanu rezultāti, uz kuru pamata sadalīti EP mandāti. Tas ir absurds demokrātiskā un tiesiskā valstī," pauž Smiltēns.

LRA patlaban vētījot, cik juridiski un dokumentāli pamatotus argumentus tā var savākt, lai vēlēšanu rezultātus varētu apstrīdēt.

"Ja kāds apstrīdēs CVK lēmumu, tad tiesa vērtēs, vai visi šie apstākļi ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātus, un vai ir samērīgi rīkot atkārtotas vēlēšanas kādā iecirknī vai visas vēlēšanas," skaidro Bērziņa.

Tikmēr ZZS patlaban vēl nedomājot par vēlēšanu tiesāšanos. Tas gan netiekot izslēgts, tomēr sākumā jāsagaida atbildīgo ministru un iestāžu skaidrojums par pasākuma nemākulīgo organizēšanu.

Lasi vēl: Eiropas Parlamenta vēlēšanās uzvarējusi "Jaunā Vienotība"