Vai tas ietekmēs arī Latvijas deputātu piederību Eiropas partiju grupām, pagaidām gan tādu signālu nav. Taču nav arī izslēgts, ka varētu rasties kāds jauns politiskais spēks, – lai arī proeiropeiskās partijas arī turpmāk varēs nodrošināt vairākumu, jaunais sasaukums ir sadrumstalotāks nekā līdzšinējais.
Lai gan EP vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Eiropas Tautas partija, otrajā vietā atstājot Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, rezultātu paziņošanas nakts ļoti iepriecinoša izvērtās Liberāļu un demokrātu apvienībai un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienībai. Iegūtie mandāti nodrošinājuši, ka pirmo reizi 40 gados divām klasiskajām partijām – sociālistiem un konservatīvajiem – nebūs vairākuma, turklāt lielāku svaru ieguvušas mazākās partijas.
Lelde Metla-Rozentāle
politoloģe, RSU lektore
Nosacīti varētu teikt, ka šī sasaukuma uzvarētāji ir liberāļi. Viņiem ir tā zelta kārts, zelta balss. Domājot gan par dažādiem augstiem amatiem, par ko norit diskusijas, gan par vispārējo sadarbības modeli. Nāktos padomāt, kāpēc vēlētājs ir bijis gatavs riskēt un atdot balsi par mazo partiju. Tātad lielo partiju politikā ir kas tāds, kas īsti nav apmierinājis cilvēku. Vai tas ir bēgļu jautājums, nodarbinātība, nevienlīdzība. Bet Latvijā, iespējams, pēc Saeimas vēlēšanu pieredzes, sapratuši, ka laimes lācis īsti nenes to laimi un esam atgriezušies pie tradicionālajām vērtībām.
No Latvijas ievēlētie deputāti ietilpst šādās grupās: "Jaunā Vienotība" ir daļa no Eiropas Tautas partijas, "Saskaņa" – Sociālistu partijas, Nacionālā apvienība – Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas, "Attīstībai/Par!", visticamāk, pievienosies Eiropas Liberāļu un demokrātu aliansei, bet Latvijas Krievu savienība darbojas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības sastāvā.
Politologi pagaidām neprognozē, ka deputāti varētu mainīt savu frakciju, taču nav izslēgts, ka parlamentā varētu rasties kāda jauna grupa.
Filips Rajevskis
politologs
Francijas prezidents Emanuels Makrons aktīvi proponē, ka viņš veidos jaunu grupu. Viņa rezultāti EP vēlēšanās nav tik labi, kā varēja gaidīt. Viņš palika otrais aiz Marinas Lepēnas, Nacionālās frontes, līdz ar to viņam būs jāpameklē partneri. To nevar izveidot. Nav svarīgi, ka ir daudz deputātu mandātu, vajag arī no vairākām, vismaz piecām valstīm dalībniekus, lai izveidotu jaunu grupu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lai gan lielākās partijas ir par vienotu Eiropu, taču kopumā parlaments izveidojies diezgan sadrumstalots, kas nozīmē, ka lielākajām partijām nāksies meklēt jaunus sabiedrotos, lai, piemēram, spētu vienoties par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju. Sadrumstalotība nav laba vēsts redzamākajiem šā amata kandidātiem, – var nākties meklēt kompromisa kandidātu.
"Mēs iestājamies par stabilitāti. Tas nozīmē, ka mēs nesadarbosies ar labējiem un kreisajiem ekstrēmistiem, kuri noliedz Eiropu," tā norāda Eiropas Tautas partijas vadošais kandidāts Manfrēds Vēbers.
Savukārt sociāldemokrātu vadošais kandidāts Franss Timmermanss pauž: "Manā ieskatā, stabilitāte nozīmē saglabāt lietas pa vecam. Pašreiz Eiropai tas nav vajadzīgs, – Eiropai dinamiski jāvirzās uz priekšu. Cilvēki no mums vēlas sagaidīt progresīvu, konstruktīvu, sadarbības politiku, kas nes rezultātu."
Lai gan Latvijas iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās bija viena no zemākajām, kopumā dalība bija lielākā 20 gadu laikā. Viszemākā aktivitāte jau otro reizi pēc kārtas bija Slovākijā, bet rekordiste ir Beļģija ar 89% lielu vēlētāju aktivitāti.
