Jaunāku koku ciršanas diskusija: ZZS apgalvo, ka "Progresīvie" posta mežu nākotni
Zemkopības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze kritizē partijas "Progresīvie" priekšlikumus un pieeju mežsaimniecībā, norādot, ka šāda politika apdraud Latvijas mežu nākotni un cilvēku labklājību, informē Zaļo un Zemnieku savienība.
Partija "Progresīvie" iestājas pret koku vecuma samazināšanu Meža likumā, tomēr savos publiskajos paziņojumos nenosauc galvenos iemeslus, kāpēc tas jādara, apgalvo ZZS.
"Partija lielās ar rūpēm par dabu, bet patiesībā viņu pieeja nozīmē, ka vecos mežus apēdīs kukaiņi, koki satrupēs, un Latvija pārvērtīsies par kapsētu, kas pilna ar nokaltušiem, sabrukušiem stumbriem. Tas nav ilgtspējīgs risinājums, tā ir lēna un brutāla Latvijas mežu nāve. Koki kļūst par slimību un kaitēkļu perēkļiem, kas izplatās pa visu valsti un apdraud arī jaunos, veselīgos mežus. Vai tas ir tas, ko "Progresīvie" sauc par modernu ekonomiku – ļaut saviem resursiem sapūt un iznīkt mūsu acu priekšā?"
ZZS apgalvo, ka iebildumi jaunāku koku ciršanai nav "zaļā politika", bet tuvredzīga nodevība pret Latviju.
ZZS norāda, ka nokaltušas, astoņzobu mizgrauža bojātās egles krīt pāri ceļiem, līnijām, apdraud cilvēkus, bet "Progresīvie" "izvēlas aizvērt acis".
"Tā vietā, lai stiprinātu vienu no Latvijas galvenajām nozarēm – mežsaimniecību, kas nodrošina tūkstošiem darba vietu un eksporta ienākumus, – viņi ar savu ideoloģiju grib lauzt laukos dzīvojošo muguras un atņemt valstij ienākumus," sacīts ZZS paziņojumā. ZZS arī uzsver, ka Latvijas meži aug ātri, un ilgtspējīga saimniekošana nozīmējot mežus kopt un atjaunot, nevis pārvērst par stāvošām kapsētām.
"Progresīvie" ar savu politiku mūs bīda atpakaļ 90. gadu haosā, kad resursi tika izniekoti un Latvija tika bremzēta. Mūsdienu valstij nav vajadzīga šāda stagnācija – Latvijai vajadzīga gudra, atbildīga un moderna pieeja, nevis utopiski lozungi, kas tikai iznīcina mūsu bagātības," savu nostāju pauž ZZS.
Plašu rezonansi sabiedrībā un arī valdošajā koalīcijā izraisījuši Zemkopības ministrijas rosinātie grozījumi Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu vairākām koku sugām.
Eglei cirtes vecumu iecerēts samazināt par 30 gadiem – no 81 līdz 51 gadam, priedei – no 101 līdz 81 gadam, vairākām citām koku sugām no 71 līdz 51 gadam.
"Ja mēs gribam cirst jaunus kokus – 50 gadīgus kokus, 70 gadīgus kokus – tas ir brīdis, kad kokam ir lielākais pieaugums. Tātad, ja būtu tikai rūpes pa klimatu, mums ļoti nopietni jāizsver, kurā brīdī kokus cirst," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacījis Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
