Kulbergs: "Jāvērtē profesionalitāte, dzimums iet pēc tam!" Draud sods par dzimumu līdzsvara direktīvas neieviešanu

Ministru kabineta otrdienas preses konferencē Ministru prezidents Andris Kulbergs skaļi izteicās par Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz dzimumu līdzsvaru lielo valsts uzņēmumu vadībā. Premjers norādīja, ka Latvijai par direktīvas neieviešanu teorētiski var draudēt 199 tūkstošu eiro sods, taču viņš asi kritizēja pieeju, kas amatu sadalē priekšplānā izvirza dzimumu.

"Pirmkārt ir jāvērtē profesionalitāte, nevis dzimums," sacīja Kulbergs, uzsverot, ka galvenajam kritērijam jābūt kandidāta kompetencei un spējām pildīt pienākumus visaugstākajā līmenī. Premjers piebilda, ka "mums vajag profesionālus cilvēkus – sievietes vai vīriešus, nav svarīgi", kritizējot papildu birokrātiju, ko rada direktīvas prasības.

Kulbergs norādīja, ka šīs normas Latvijā skartu tikai divus uzņēmumus, tomēr valsts riskē saņemt ievērojamu sodu. Viņa ieskatā dzimumu kvotu politika nedrīkst aizstāt profesionālo kvalitāšu izvērtēšanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka paša Kulberga izveidotajā valdībā no ministru kabineta locekļiem tikai divi amati uzticēti sievietēm ministrēm, kas aktualizē jautājumu par dzimumu pārstāvniecību arī valdības līmenī.

Premjers konferencē informēja arī par valdības lēmumiem sporta, pētniecības un digitalizācijas jomās. Viņš uzsvēra nepieciešamību valsts finansētajiem pētījumiem dot praktisku pienesumu sabiedrībai, nevis "krāt putekļus plauktos", kā arī paziņoja par vairāku koalīcijas deklarācijā paredzētu iniciatīvu virzīšanu.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja, ka valdība lēmusi sniegt Ukrainai papildu finansiālu atbalstu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas vajadzība pēc šādām sistēmām kļūst arvien akūtāka Krievijas uzbrukumu dēļ civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis informēja, ka valdība piešķīrusi papildu finansējumu eksporta veicināšanai, investīciju piesaistei un tūrisma aktivitātēm. Viņš norādīja, ka sarežģītajos ārējos ekonomiskajos apstākļos valstij jāpalīdz uzņēmumiem atrast jaunus tirgus un piesaistīt investorus.

Valainis izcēla arī sporta pasākumu ekonomisko pienesumu, uzsverot principu, ka katram valsts ieguldītajam eiro jāatnes vismaz divi eiro atpakaļ nodokļos. Tāpat ministrs paziņoja par jaunu regulējumu inovāciju testēšanai reālajā vidē, kas ļaus uzņēmumiem daudz ātrāk izmēģināt jaunus produktus un tehnoloģijas, samazinot birokrātiskos šķēršļus.

Izglītības ministre Ilze Indriksone informēja par jaunas valsts pētījumu programmas apstiprināšanu digitālo humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Programma paredz ieguldījumus latviešu valodas un kultūras mantojuma digitalizācijā, kā arī latgaliešu rakstu valodas un Austrumu pierobežas izlokšņu digitālo resursu attīstībā.

Ministre uzsvēra, ka valodas ilgtspēja nākotnē būs cieši saistīta ar tehnoloģijām. Viņa arī paziņoja par digitālo prasmju apmācību projekta termiņa pagarināšanu par pieciem mēnešiem, kas ļaus vēl vairāk nekā 1500 speciālistiem apgūt augstāka līmeņa digitālās prasmes un stiprināt savu konkurētspēju darba tirgū.