"Roka roku mazgā?" Āboltiņas lēmumi sekmējuši Rinkēviča un Vējoņa karjeru

Bijusī "Vienotības" vadītāja Solvita Āboltiņa kādreiz bija ietekmīgākā politiķe valstī, taču pēc vairākiem skandāliem viņa politiku pameta. Tikko kā Āboltiņa iecelta par Latvijas vēstnieci Itālijā. Akreditācijas vēstuli viņai otrdien pasniedza Raimonds Vējonis, kurš Valsts prezidenta amatā ievēlēts, pateicoties tieši Āboltiņas nodrošinātajām "Vienotības" deputātu balsīm.

Āboltiņa pašlaik nav nevienas partijas biedre, jo no "Vienotības" izslēgta. Vēstnieces postenī gan viņa nonākusi ar kādreizējā "Vienotības" kolēģa, ārlietu ministra Edgara Rinkēivča, atbalstu.

2013. gadā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča pārstāvētā Zatlera reformu partija bija nonākusi pilnīga kraha priekšā. Toreiz tieši ietekmīgā Solvita Āboltiņa pameta glābšanas riņķi vadošajiem brūkošās Zatlera partijas politiķiem, uzaicinot viņus nākt uz "Vienotību". Tas atļāva Rinkēvičam saglabāt ministra amatu.

Uz jautājumu, vai jūtas Āboltiņai pateicīgs, Rinkēvičs sniedz noraidošu atbildi.

"Arī šeit es ieteiktu nemeklēt kaut kādus pateicības stāstus, ka viņa dabūja šo vēstnieces amatu tikai tāpēc, ka es paliku amatā. Tā nu gluži arī nebija. Tā kā varētu arī nomierināt visus karstos prātus šajā ziņā," min Rinkēvičs.

Ministrs akcentē, ka tādā noslēgtā sistēmā kā ārlietu dienests esot vajadzīgi arī cilvēki ar skatu no malas un pieredzi citās jomās, piemēram, politikā. Lai gan vēstniece nevienā valstī Āboltiņa nav bijusi, Rinkēvičs atgādina, ka viņa pirms došanās politikā vadījusi ministrijas Konsulāro departamentu.

Rinkēvičs norāda: "Sociālajos tīklos uzskata, ka tas ir kaut kāds briesmīgs darījums, tās ir muļķības. Es vados tikai no racionāliem apsvērumiem. Tas ir saistīts ar došanu iespēju atgriezties. Ja mēs šādu iespēju savulaik esam devuši vairākiem diplomātiem, kas ir devušies politikā un atgriezušies, tad acīmredzot dubulti standarti tikai tāpēc, ka cilvēks ir neviennozīmīgi vērtēts, nebūtu korekti."

Āboltiņas primārais uzdevums būšot uzturēt Itālijas interesi par Latvijas drošību. Pašlaik Latvijā izvietotajos NATO spēkos ir 160 Itālijas karavīri. Vērtējot kritiskos viedokļus par viņas nonākšanu vēstnieces postenī, pati Āboliņa uzsver, ka Latvijā pastāv vārda brīvība.

Āboltiņa min: "Tai skaitā mums katram ir arī iespēja izmantot to, lai kādam pateiktu kādus labus un uzmundrinošus vārdus vai lai kādu aplietu ar netīrumiem. Varu minēt tikai faktus, ko ir izklāstījis arī ārlietu ministrs – gan par manu karjeru, gan politisko pieredzi. Arī manā politiskajā pieredzē – Saeimas priekšsēdētājs ir viena no amatpersonām, kas pārstāv valsti starptautiski. Es ceru attaisnot prezidenta uz mani likto uzticību. Likšu lietā visas savas zināšanas un pieredzi tajā, lai attiecības ar Itāliju kļūtu vēl labākas."

Āboltiņa pašlaik apgūst itāliešu valodu. Savu pašreizējo zināšanu līmeni viņa novērtē ar A2, kas nozīmē, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par ikdienas tēmām. Vēstniekus ieceļ uz četriem gadiem.

Jauni vēstnieki būs arī citās valstīs. Valsts prezidents otrdien akreditācijas vēstules pasniedza arī vēstniecei Dānijā Aldai Vanagai un vēstniecei Somijā Kristīnei Našeniecei. Tāpat Vējonis pieņēma akreditācijas vēstuli no Igaunijas vēstnieka mūsu valstī Arti Hilpusa.