TV3 Ziņas meklē atbildi, – vai Latvijas konstitucionālā tiesa varētu tikt politizēta?

Šonedēļ Satversmes tiesa svin savu 24. jubileju. Šī Latvijas tiesu varas institūcija šodien rīkoja domnīcu "Kā stiprināt tiesiskumu, lai cilvēks justos droši?", taču pēdējo nedēļu politiķu retorika liek uzdot jautājumu, cik droši var justies pati Satversmes tiesa?

Runa par Satversmes tiesas spriedumu, no kā izriet, ka valstij jārespektē visas ģimenes, tai skaitā viendzimuma, un jānodrošina to aizsardzību. Tā bija liela uzvara tai sabiedrības un politiķu daļai, kas ilgstoši par šo jautājumu iestājusies. Attiecīgi, izskanēja slavas dziesmas Satversmes tiesai. Savukārt pretējā nometne institūciju pēla, uzsverot, ka konstitucionālā tiesa pārkāpusi pilnvaras, lēmusi politiski, nevis juridiski, un, iespējams, vispār būtu izformējama.

"Ja sistēmas sakārtošanai nav bijis laika, jo bijušas krīzes, varbūt nav bijis laika apstāties citu iemeslu dēl un paskatīties, kā vienlīdzība cieņa un brīvība tiek nodrošināta, tad agrāk vai vēlāk jebkura konstitucionālā tiesa nonāktu pie šādiem spriedumiem," tā šodienas domnīcā šogad pieņemtos spriedumus raksturoja bijusī tiesas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Inese Ziemele.

Bet kas tad īsti ir Satversmes tiesa? Tā īsteno konstitucionālo kontroli un vērtē likumu un citu normatīvo aktu atbilstību mūsu pamatlikumam. Tās spriedumi ir galīgi, var atzīt par spēkā neesošiem likumus, normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām.

Šajā ietekmīgajā institūcijā ir septiņi tiesneši. Trīs virza Saeimas deputāti, divus – Ministru kabinets un vēl divus Latvijas tiesneši no sava vidus, bet visus amatā jebkurā gadījumā apstiprina parlaments. Rietumu pasaulē ir valstis, piemēram, pamatā divpartiju sistēmā esošā ASV, kur ir ļoti liela politiska cīņa iedabūt tiesā konservatīvi vai liberāli domājošu tiesnesi.

Jautājums, vai ņemot vērā pēdējā laikā polarizāciju par tiesu, mēs nevirzāmies līdzīgā virzienā. "Tas tiešām līdz šim ir bijis jautājums, no kura Satversmes tiesas tiesnešu izvēles procesā politiķi ir spējuši izvairīties," secināja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

"Domāju, ka zināmā mērā tuvojamies. Mūsu Satversme, viena no vecākajām Satversmēm, ir ļoti, ļoti lakoniska. Tajā brīdī, kad ļoti lakoniski tiek pateiktas dziļas lietas, kuras, laikam ejot, arvien mainās, interpretācijas kļūst arvien dažādākas un grūtākas," sprieda "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

Tikmēr ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis norādīja, ka viņam gribētos ticēt, ka Latvijā tā nenotiks. "Viena lieta ir ideoloģijas, bet manuprāt, svarīgāk ir tiešām ir pieredze, juridiskās zināšanas," norādīja Augulis.

"Nevar noliegt, ka arī šobrīd politiskās partijas, izvirzot un balsojot par vienu vai otru jautājumu, ņem vērā arī šo ideoloģisko aspektu," iebilda JKP Saeimas frakcijas vadītājs Juris Jurašs.

"Vienkāršas atbildes uz šo jautājumu nav, tādi riski pastāv. Mani ļoti apbēdina un dara piesardzīgu atsevišķi politiķu izteikumi. Raugos nākotnē ar paļāvību, ka mēs tomēr Latvijā nobalansēsim un nenonāksim līdz tam, ka tādā Polijas vai Ungārijas stilā tiesu sistēma tiktu klaji politizēta," atzina "Attīstībai/PAR!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tikmēr Saeimas deputāts Ritvars Jansons ("Nacionālā apvienība") vērsa uzmanību, ka šajā kontekstā nepastāv vienīgi jautājums par partnerattiecībām vai tamlīdzīgi, bet ļoti dažādi jautājumi, kas skar valsts pamatus un sabiedrības dzīvi kopumā. "Esmu pārliecināts, ka par Satversmes tiesas tiesnesi kļūs tikai tas, kurš visu Satversmi kopumā pārvaldīs," sacīja Jansons.

Satversmes tiesas tiesnesi amatā apstiprina uz 10 gadiem.

Lasi vēl: Saeima nevēlas pildīt Satversmes tiesas spriedumu par nozarēm sasolīto miljonu izņemšanu no likumiem