Ušakova desmit gadi mēra krēslā – brīvbiļetes sabiedriskajā transportā, valodas referendums un korupcijas skandāli
Ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"), kurš piektdien atstādināts no amata, savu profesionālo karjeru sāka žurnālistikā, vēlāk pievērsās politikai un pirms desmit gadiem kļuva par galvaspilsētas vadītāju. TV3 Ziņas atskatījās uz Ušakova laiku Rīgas mērā krēslā.
1976. gadā dzimušais un Imantā augušais Ušakovs ieguvis divas augstākās izglītības. Par Latvijas pilsoni viņš kļuva deviņdesmito gadu beigās naturalizācijas kārtībā. Ap to laiku arī sāka savu profesionālo karjeru – sākotnēji žurnālistikā, Krievijas telekanālā "NTV".
Medijos Ušakovs darbojās līdz 2006. gadam, kad viņu ievēlēja Saeimā no toreizējā "Saskaņas centra" saraksta. Savukārt trīs gadus vēlāk viņu ievēlēja Rīgas domē. Pēc koalīcijas izveides 2009. gada 1. jūlijā sākās Ušakova ēra galvaspilsētas mērā krēslā. Sākotnēji viņa vietnieks bija par oligarhu dēvētais Ainars Šlesers, kuru pēc tam nomainīja Andris Ameriks.
Par galvaspilsētas mēru Ušakovam izdevās kļūt arī 2013. un 2017. gada vēlēšanās. Par redzamāko darbu šajā amatā varētu uzskatīt daudzās brīvbiļetes dažādām personu grupām Rīgas sabiedriskajā transportā.
Viens no nozīmīgākajiem notikumiem viņa politiskajā karjerā bija 2011. gads, kad viņš parakstījās par referendumu, lai krievu valodai Latvijā piešķirtu valsts valodas statusu. Šis solis izpelnījās kritiku ne tikai no latvieši politiķiem, bet arī vairākiem paša partijas biedriem, tomēr vienlaikus tas stiprināja Ušakova pozīcijas sava elektorāta acīs.
Ušakova laiku mēra krēslā pavadījuši arī lielāki vai mazāki skandāli – sākot no lamāšanās neformālā apspriedē ar savu vietnieku, beidzot ar mediju un tiesībsargājošo iestāžu pastiprinātu uzmanību domei un tās kapitālsabiedrībām iespējamas korupcijas lietās.
Jāatgādina, ka maijā Ušakovs kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas nozīmē, ka Rīgas domi pēc teju desmit gadiem viņš varētu pamest pavisam.
