Valsts prezidents un Saeimas Ārlietu komisija atbalsta "Magņitska likuma" pieņemšanu
Jau pavisam drīz arī Latvija gatavojas pieņemt tā saukto "Magņitska likumu", ar ko tiek noteiktas sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par augsta līmeņa korupciju.
"Magņitska likumprojektu" 24. janvārī atbalstīja Saeimas Ārlietu komisija. Pret likuma pieņemšanu gan iebilst Saskaņa, jo tas bojāšot attiecības ar Krieviju.
Advokāts Sergejs Magņitskis nomira 2009. gadā pēc 358 pirmstiesas izolatorā pavadītām dienām. Viņš bija apsūdzējis Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā, bet varas iestādes vērsās pret pašu juristu. Cietumā viņš nesaņēma pienācīgu veselības aprūpi un nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad būtu bijis, vai nu jāatbrīvo, vai jātiesā. Pēc tam ASV, Kanāda un Lielbritānija pieņēma tā sauktos "Magņitska likumus", ieviešot sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar Magņitska nāvi.
Salīdzinoši nesen šim piemēram sekoja arī Lietuva un Igaunija. Tomēr, kaut mediji ziņoja, ka caur Latvijas bankām atmazgāti vairāk nekā 100 miljoni ar Magņitska lietu saistītu dolāru, mūsu valsts šādu likumu vēl nav pieņēmusi. Tagad ledus izkustējies – 22. janvārī Magņitska saraksta veidošanu atbalstīja koalīcijas padome, bet divas dienas vēlāk – Saeimas Ārlietu komisija.
"Protams, tā ir Saeimas izšķiršanās un Ārlietu ministrijas vērtējums kā varētu izskatīties risinājums šajā situācijā, tā kā to laiks rādīs. bet tas ir atbalstāms," atbalstu saraksta pieņemšanai pauda arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Juridiski Magņitska saraksts gan nebūs atsevišķs likums, bet gan parlamenta oficiāls lēmums, aicinot Ministru kabinetu paplašināt personu, pret kurām noteiktas sankcijas, sarakstu. Pret šo Saeimas lēmumu iebilda Saskaņa, norādot, ka ārlietu un iekšlietu ministri sankcijas pret šiem cilvēkiem var noteikt arī bez parlamenta iejaukšanās.
Ja mēs gribam darīt kaut kādu politisko šovu, nu, tad mums vajadzēja tiešām tā kā šodien to likumprojektu iesniegt un tā, un tā. Bet es neuzskatu, ka tas ir vajadzīgs, jo tomēr mēs esam kaimiņi, un lieku reizi iesist Krievijai pa vaigu tādā sarežģītā situācijā, man liekas, nav vērts.
To, ka Krievijas reakcija uz "Magņitska likumu" būs asa, atzīst arī likuma aizstāvji. Tomēr viņi uzskata, ka tas Latvijai dos vairāk ieguvumu nekā problēmu. Līdzīgus likumus šobrīd apspriežot arī vairākas citas valstis, piemēram, Dānija, tādēļ šī esot Latvijas iespēja ārpolitikas jomā pārmaiņas pēc būt nevis tikai sekotājai, bet arī līderei.
"Viņi ir reaģējuši uz katru šādu Magņitska lietu. No otras puses, es domāju, – būs pozitīva reakcija no tām valstīm, kas ir jau šo sarakstu atbalstījušas," uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība).
Savukārt ārpolitikas pētnieks Andis Kudors norāda, ka Magņitska saraksta pieņemšana ir simboliski svarīga, jo Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji viņam sūdzējušies, ka no Latvijas puses morālu atbalstu izjūt daudz mazāk nekā no Lietuvas vai Igaunijas.
Latvija ir centusies pārsvarā atstāt šādu normatīvu ārpolitiku Briseles rokās, un tas tāpat nav traucējis Krievijai nepārtraukti mūs kritizēt gan par, kā viņi uzskata, cilvēktiesību problēmām Latvijā, un mēs it kā esam vairāk klusējuši. Vai tas ir novedis pie kaut kādām siltām labām attiecībām ar Krieviju? Nebūt ne.
Lēmumprojekts Saeimā tiks pieņemts vienā lasījumā, visticamāk, jau februāra sākumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
