Pretrunīgi vērtētie 16. marta pasākumi aizvadīti bez fiziskām sadursmēm, provokācijām un arestiem

Ģeopolitiskā saspringuma dēļ kontekstā vēl ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā drošības iestādes aicināja cilvēkus drīzāk palikt mājās nekā doties pat noraudzīties pieteiktajos 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa.

Policisti un specvienību vīri plecu pie pleca dzīvajā ķēdē no Vecrīgas līdz Brīvības piemineklim veidoja pret provokācijām domātu drošības koridoru, ko stiprināja dzelzs barjeras. Atsevišķi gājiena dalībnieki to visu uzskatīja par pārspīlētu.

Iespējamās provokācijas nebaidīja leģionāru gājiena dalībniekus. Daudzi desmiti bija līdzi ņēmuši arī mazgadīgos, lai šādi skaidrotu Latvijas sarežģīto Latvijas vēsturi.

Leģionāru piemiņas gājienā bija manāmi arī Ukrainas karogi.

Visapkārt dežurēja arī ikdienas apģērbā tērpti drošībnieki, bet sānielās bija policijas auto, kur vajadzības gadījumā aizvilkt iespējamos nekārtību vai provokāciju veicējus. Policija par tādu uzskatīja Jeļenu.

Lai izvairītos pat no asu vārdu pārmaiņām, leģionāru piemiņas gājiens, kurā šoreiz devās pusotrs tūkstotis cilvēku, notika rīta pusē, bet pret šo atceri noskaņotajiem bija ļauts savu attieksmi paust divas stundas vēlāk.

Latvijas Antinacistiskā komiteja, kas iepriekšējos gados bija izcēlusies ar dažādu saukļu izteikšanu, šoreiz izvēlējās savu attieksmi pret leģionāru pieminētājiem izteikt teatralizētā brīvdabas uzvedumā.

Vispirms tie uzvilka baltus kostīmus, tad cits citu aplīmēja ar uzrakstiem – dezinfekcija, liekot noprast – leģionāru pieminētāji ir infekcija.

Tā saukto, antifašisti rokā ņēma ūdens spaiņus un slotas un aktīvi berza Brīvības pieminekļa pakāji, lai simboliski attīrītu asfaltu, pa kuru pirms tam bija nostaigājis pusotrs tūkstotis kaujās kritušo latviešu pieminētāju.

Lai neraisītu apkārtējos nepatiku, Korena domubiedriem policija aizliedza šādā īpašā veidā dezinficēt leģiona gājiena dalībnieku noliktos ziedus.

Tikmēr gan leģionāru atceres gājiena, gan viņu pretinieku pasākuma laikā noraudzījās vairāk simti cilvēku. Un brīžam tieši tur savstarpēji uzliesmoja asākas vārdu pārmaiņas par Latvijas vēsturi un valodas lietojumu valstī, taču policijas iejaukšanās nebija nepieciešama.