Rāvis, Skoks un Putāns par Biķernieku trases zemi no valsts prasa trīsreiz vairāk, nekā tā gatava maksāt
Pirms vairāk nekā desmit gadiem uzņēmējs Igors Skoks, apejot likumus, kļuva par maksātnespējīgās Biķernieku sporta bāzes apsaimniekotāja īpašnieku. Tad viņš, kā arī Guntis Rāvis un Andris Putāns nopirka 18 hektārus Biķernieku zemes. Bija visas iespējas sporta trases vietā celt privātmājas un dzīvokļu namus.
Afēru novērsa prokurors, atceļot pretlikumīgo privatizāciju. Bet trīs miljonāriem aizvien pieder zeme zem Biķernieku trases. Valdība apstiprinājusi plānu zemi atpirkt, taču uzņēmēji no valsts vēlas saņemt trīsreiz lielāku summu nekā prognozē Satiksmes ministrija un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Biķernieku trasi sāka būvēt 1966. gadā. Būvniecībā savām rokām piedalījās sportisti, viņu ģimenes un citi brīvprātīgie. Dažu mēnešu laikā bija gatavs motosporta aplis, bet gadu vēlāk – autosporta trase.
Deviņdesmitajos gados trase pagrima. Starptautiskas sacensības nenotika, naudas investīcijām nebija, un Satiksmes ministrijai piederošais uzņēmums "Biķernieku kompleksā sporta bāze" kļuva maksātnespējīgs. Administrators Vairis Brīze pašrocīgi bāzes kontrolpaketi nodeva Ventspils tranzītmiljonāra Igora Skoka firmai. Pēc šīs afēras Skoks, Guntis Rāvis un Andris Putāns no vēsturiskajiem īpašniekiem nopirka 18 hektārus sporta bāzes zemes.
Autosportisti cēla trauksmi, ka privātie īpašnieki grib likvidēt bāzi un nodarboties ar nekustamo īpašumu biznesu. Prokuratūra darījumu pārbaudīja un lika Uzņēmumu reģistram izslēgt Skoka firmu no sporta bāzes īpašniekiem. Valdība Biķerniekiem piešķīra nacionālas sporta bāzes statusu un teritorijas apsaimniekošanu nodeva CSDD rokās. Taču trīs miljonāri palika Biķernieku zemes īpašnieki. No viņiem zeme tiek nomāta piespiedu kārtā.
CSDD pamazām trasi sakārtoja, tagad te notiek rallijkrosa pasaules kausa posmi un mazāka mēroga starptautiskas motosporta sacensības.
Privātajiem īpašniekiem pieder nozīmīgākā Biķernieku bāzes daļa. Uz tās atrodas daļa autošosejas, spīdveja stadions, skatītāju tribīnes un pat ieejas vārti. Viņi vēlas te būvēt dzīvokļu un biroju namus. Taču teritorijai noteikts nacionālās sporta bāzes statuss, un brīvi rīkoties īpašniekiem nav ļauts.
Pirms gada Rāvis, Skoks un Putāns vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), prasot saviem zemes gabaliem noņemt traucējošo nacionālās sporta bāzes statusu.
Tur bija vairāku īpašnieku parakstīts iesniegums, kas lūdza… ļoti daudz tās vēstules nāca gan mums, gan citām iestādēm, kas bija mūsu atbildības jautājumā, tika lūgts atņemt nacionālo statusu šai sporta bāzei. Protams, mēs viņu vērtējām, esam devuši rakstveidā vairākkārt atbildes, un tā lieta bija tāda, ka viņi lūdza noņemt statusu, pamatojoties uz to, ka viņi ir šīs bāzes īpašnieki, līdz ar to nevar nevienam uzspiest kādu statusu ar varu. Ja savulaik statuss ticis piešķirts, tagad īpašnieks vairs negrib, loģiski, likumā ir norma, ka īpašnieks var arī pārdomāt un lūgt statusu atņemt. Šai gadījumā tas bija tīri juridisks jautājums, ka mums nebija visu īpašnieku iesniegums.
Nacionālā statusa atcelšanai nepiekrita CSDD, kam pieder būves uz privātās zemes, tāpēc iesnieguma būtību IZM pat nevērtēja. Miljonāri sūdzējās, ka CSDD teritoriju iznomājuši diviem privātiem uzņēmumiem, pārkāpj atļautos trokšņa līmeņus un nodarbojas ar patvaļīgu būvniecību. Satiksmes direkcija situāciju apraksta citādāk: neko pārbūvēt uz privātās zemes tā nevar, jo īpašnieki atsakās saskaņot būvprojektus. Sacensību laikā sportistiem un personālam vajadzīgās telpas izvieto konteineros. Iedvesmojušies no skandāla ap miljonāra Argoda Lūsiņa kuģi, kas aizdomīgi līdzinājās kāpās novietotai mājai, privātie Biķernieku trases īpašnieki sūdzējās būvvaldei par konteineriem, kas patiesībā ir būves. CSDD konteinerus uzlika uz riteņiem un ik pa laikam maina to atrašanās vietu.
Privātie īpašnieki neļauj trasei attīstīties, jo, lai saskaņotu kādus būvprojektus, ir nepieciešama viņu atļauja. Šeit jāpiezīmē, ka tieši uz privāto īpašnieku zemes atrodas vairāk nekā 50 CSDD piederošas būves, kuras pamazām nokļūst graustu stāvoklī, jo viņām ir jāveic rekonstrukcija, jāveic mūsdienīga uzlabošana, piemērošana sacensību vajadzībām, sportistu, apmeklētāju vajadzībām, tajā skaitā arī tribīnes atrodas uz privāto īpašnieku zemes.
Pirmo reizi mums tā informācija par to, ka īpašumu attiecības traucē sportam, tas mums parādījās pirms tā, kad pirmoreiz tika rīkots rallijkrosa pasākums.
Izglītības ministrija atteicās atņemt nacionālās sporta bāzes statusu. Tam sekoja privāto īpašnieku piedāvājums CSDD zemes gabalus atpirkt par 10,7 miljoniem eiro. Direkcijas pasūtīti vērtētāji zemes cenu aplēsa uz 3,5 miljoniem.
Pērnā gada nogalē Satiksmes ministrija valdībai piedāvāja plānu strupceļa atrisināšanai: 18 hektārus plašos zemes gabalus no privātajiem īpašniekiem atpirkt, ja vajadzēs – piespiedu kārtā. Valdība deva zaļo gaismu procesa sākšanai.
Šajā kompleksā liela daļa zemes ir privātīpašnieku rokās, un faktiski privātīpašnieki terorizē apsaimniekotājus, neļaujot ne uzturēt kārtībā esošo īpašumu, nedz arī kaut kādā veidā attīstīt, tieši otrādi, mēģina pierādīt, ka šeit ir jānoņem nacionālās sporta bāzes statuss un jāattīsta kaut kādu nekustamo īpašumu tirdzniecība.
Tas droši vien būs tirdzniecības objekts, tirgošanās objekts. Pašlaik vēl grūti pateikt, kāda būs galīgā cena, jo pēc valdības oficiālā lēmuma tiks sākts vērtēšanas process. Un tad piedāvāsim to cenu, kas valstij liksies izdevīga, un skatīsimies, kāda būs reakcija.
Privātie īpašnieki provizorisko 3,5 miljonu cenu uzskata par patiesajai vērtībai neatbilstošu. Visticamāk, viņi prasīs kompensēt arī negūtos ienākumus, jo nacionālās sporta bāzes statusa dēļ nav īstenojušās ar Biķernieku saistītās biznesa ieceres.
Guntis Rāvis savu daļu Biķerniekos nodevis dēlam Rihardam. Viņa, Skoka un Putāna intereses pārstāv SIA "Projektu attīstības aģentūra".
Esam atvērti konstruktīvam un racionālam dialogam ar valdību par iespējamo risinājumu. Līdz šim vairākkārt esam mēģinājuši rast kompromisu ar CSDD, tai skaitā piedāvājot veikt zemes gabalu maiņas darījumu, kas ļautu valstij pilnvērtīgi attīstīt sporta bāzi, savukārt zemes īpašniekiem veikt komercapbūvi. Zemes īpašnieki nevar vērtēt valdības lēmumu par zemes gabalu atsavināšanu vai piespiedu atsavināšanu, jo nav saņēmuši informāciju par to. Vienlaikus nav saprotama Satiksmes ministrijas vēlme atsavināt zemi par vērtību, kas ir vairākkārt zemāka par šī brīža tirgus novērtējumu un iegādes vērtību 14 gadus atpakaļ.
Ja vienoties neizdosies, Saeima var lemt par zemes piespiedu atsavināšanu. Pēc privāto īpašnieku izmešanas, CSDD sola īstenot grandiozus plānus auto un motosportā, kā arī riteņbraukšanā.
Ja tiks zemes īpašumtiesības sakārtotas, tad mēs varēsim realizēt ļoti nopietnu attīstības projektu, kuru mēs esam uzsākuši. Ir jau sagatavots ieceru projekts, tiek izstrādāts būvprojekts minimālā apmērā sākotnēji, lai Biķernieku teritorijā varētu izveidot jaunu kartinga trasi, lai bērni, jaunieši varētu nodarboties ar autosportu jau no bērnu dienām. Un tieši vairāk runājot par elektrokartingiem, kas šobrīd ir daudz aktuālāks jautājums, un arī izveidot nākotnē velotreku. Šobrīd Latvijā nav velotreka vispār, tā ir viena no ļoti retām Eiropas valstīm, kur velotreka nav.
Biķernieku trase asociējas ar Latvijas motosporta un Latvijas autosporta gan pagātni, gan tagadni, gan arī tādu moderno nākotni. Tā ir absolūti kritiska, ja mēs runājam par motosportu, vienai no mūsu disciplīnām. Tā ir šosejas braukšana, šī ir vienīgā trase Latvijā. Ja šīs trases nav vai tā nav pieejama, tad attiecīgi nevar notikt sacensības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
