Rodas aizdomas, ka Latvijā radītās pretvēža zāles RigVir lobējuši atsevišķi politiķi

Pirms nedēļas TV3 ziņas jau vēstīja, ka šaubu ēnā nonācis Latvijā radītās pretvēža zāles RigVir un to lietošana Viroterapijas klīnikā Jūrmalā, mānīgi popularizējot šo medikamentu cīņā pret vairākiem ļaundabīgo audzēju veidiem, lai gan tās, kā zāles reģistrētas tikai ādas vēža ārstniecībai. Veselības inspekcija zāļu īpašniekus sodīja par maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi. Taču nu atklājas arvien jauni, aizdomas raisoši fakti par to, kā šis preparāts vispār tika iekļauts oficiālajā Zāļu valsts reģistrā un kā kļuva par kompensējamo medikamentu, kas iekļauts pat klīniskajās vadlīnijās. Rodas aizdomas, ka šīs zāles aktīvi lobējuši atsevišķi ārsti un politikas veidotāji, kas nu iekārtojušies siltās vietās Viroterapijas biznesā.

Caur adatas aci iekļūst reģistrā

Latviešu zinātniece Aina Muceniece pagājušā gadsimta 60.gados radīja tolaik unikālas pretvēža zāles RigVir, kas atrod un iznīcina ļaundabīgā audzēja šūnas. To sāka lietot kā palīglīdzekli melanomas jeb ādas vēža ārstēšanā. Taču tālāki klīniskie pētījumi nesekoja. Tādēļ jo interesantāks ir fakts, ka vien divas dienas pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, RigVir tika atzīts kā oficiāls medikaments un iekļauts Zāļu valsts reģistrā. Pāris dienas vēlāk šīs zāles vairs neizdotos piereģistrēt.

Egita Diure, Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību vadītāja
Tie bija citi noteikumi, jā, protams. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir stingrākas prasības.

Toreiz parakstu par šo zāļu iekļaušanu reģistrā uzlika nu jau aizsaulē aizgājušais iestādes direktors Jānis Ozoliņš. Bet 2009.gadā zāles pārreģistrēja direktora vietniece Dace Ķikute.

Valsts sāk apmaksāt to lietošanu

Kopš 2011.gada jūlija Rigvir ir iekļauts arī valsts kompensējamo zāļu sarakstā – Latvijas iedzīvotājiem, kuri sirgst ar ādas vēzi. Latvijas Onkologu asociācijas prezidents uzsver, ka pacientiem nav mazsvarīgi, ka Rigvir kompensē valsts, tādēļ šīs zāles kā 3.līmeņa terapiju tik tiešām izmanto ādas vēža ārstniecībā, taču pētījumu trūkums joprojām pastāvot.

Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents:
Zināmā mērā, jā, profesores Mucenieces izstrādātais preparāts ir unikāls, bet diemžēl tas nav izgājis nevienu randomizētu, klīnisku, dubultaklu pētījumu. Un tas līdz ar to mums kā speciālistiem liek šaubīties par medikamenta efektivitāti. Faktiski arī tās publikācijas, kas ir bijušas daudz maz citējamās medicīnas publikācijās, pēc būtības ir tikai saistībā ar retrospektīviem pētījumiem, kur pat nav analizētas vienādas pacientu grupas, kur nav bijis subjektīvais faktors, kāpēc tieši šie pacienti ir analizēti, bet nevis citi.

Lēmumu par medikamentu iekļaušanu kompensējamo sarakstā pieņem Nacionālais veselības dienests. Tur skaidro, ka RigVir sarakstā iekļauts, pamatojoties uz zāļu īpašnieka, RigVir holdinga vadītāja, zinātnieces Mucenieces mazdēla Jurģa Auziņa iesniegumu, kurā bijusi informācija par klīniskiem pētījumiem, izmaksu efektivitātes rādītājiem un citiem datiem.

Antra Fogele, Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta vadītāja
TV3 ziņas: Onkologu asociācijā saka, ka šīs zāles neiztur kritiku attiecībā pret klīniskajiem pētījumiem, ka viņi iztrūkst, lai šī zāle vispār būtu kompensējama.
Antra Fogele: Nu, ņemot vērā, ka zāles kā tādas jau bija reģistrētas 2004.gadā, kad uz reģistrāciju acīmredzot bija varbūt mazāk stingras prasības, par to es nevarēšu komentēt. Mēs sākām skatīties 2010. gadā un 2011. gadā, izanalizējām informāciju, kas bija pieejama.

Interesantās sakritības

Šī gada februārī durvis vēra Jurģa Auziņa Viroterapijas centrs Jūrmalā. Tur pacientus, izmantojot RigVir, ārstē no ādas vēža. RigVir virzīšanā parādās dīvainu sakritību ķēde arī dažādu amatpersonu un ārstu iesaisti. Tā, piemēram, pirms gada Daces Baltiņas vadībā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca izstrādāja klīniskās vadlīnijas ādas vēža ārstēšanai. Tajās kā ārstniecības metode parādījās viroterapija un preparāts – RigVir. Nacionālais veselības dienests vadlīnijas ne tikai apstiprināja, bet arī finansēja to izstrādi. Pati Baltiņa, kura ir Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā, nu kļuvusi arī par Viroterapijas centra medicīnas direktori. Vadlīniju izstrādes darba grupā bija arī onkoloģe Simona Doniņa. Viņa ar dažādiem ziņojumiem par viroterapijas efektivitāti un to klīniskajiem pētījumiem uzstājusies vairākās ārvalstu konferencēs kopā ar Viroterpijas centra pārstāvjiem. To viņa darīja pirms RigVir tika iekļauts vadlīnijās. Tāpat aizdomīga ir sakritība, ka par RigVir holdinga izpilddirektori nule kā kļuvusi Kristīne Jučkoviča, kas savulaik bija veselības ministres Ingrīdas Circenes biroja vadītāja.

Ingrīda Circene, bijusī veselības ministre (Vienotība)
Ir pagājuši divi gadi, viņai tāpat kā pārējiem, kas bijuši saistīti ar amatpersonu stāvokli, pēc diviem gadiem ir iespējams strādāt jebkuru darbu. Es taču tur nestrādāju!

Savukārt pati Circene gluži kā reklāmas seja redzama Viroterpijas klīnikas sadarbības partneru Meksikā, "Hope 4 Cancer" mājas lapā.

Ingrīda Circene, bijusī veselības ministre (Vienotība)
Es pilnīgi noteikti nekādos sociālajos tīklos nedarbojos. Es tik ilgi biju publiska persona, ka manas bildes bija katru dienu atrodamas un sastopamas. Ja es esmu kaut kur runājusi, tad acīmredzot kāds ir pārtulkojis, es kā amatpersona nekad, neko, nekur neesmu reklamējusi.

Vai Eiropas institūcijas tiek muļķotas?

Eiropas Komisija programmas Horizon 2020 ietvaros šovasar noslēdza līgumu par 50 tūkstošu eiro liela granta piešķiršanu Rigvir komercializācijai Eiropas Savienības tirgū. Par to pirms nedēļas nenoliedzami priecīgs bija Auziņš.

Jurģis Auziņš, RigVir holdinga valdes priekšsēdētājs
Eiropas Komisija ir ar mums noslēgusi līgumu, lai mēs varētu saņemt līdzekļus no šīs te institūcijas un tās fonda, lai mēs varētu komercializēt RigVir visā Eiropas Savienībā. Lai viņš būtu pieejams visiem Eiropas iedzīvotājiem. Tātad, šī te augstākā institūcija ir pateikusi, ka šeit viss ir kārtībā un viņi ir politiski nolēmuši, ka tas, ko sevī ietver Rigvir un viroterapija, ir ļoti vajadzīgs Eiropai un tās pilsoņiem, kas slimo ar vēzi. Protams, tur mēs runājam par melanomu šodien.

Tomēr pēc publiski izskanējušām ziņām, ka zāļu klīniskie pētījumi nav notikuši, Eiropas Savienības Pētniecības un attīstības informācijas centrs CORDIS savā twiterkontā paziņoja, ka par šo projektu uzsākta izmeklēšana.

Foto

3. oktobrī sākotnējā tekstā veikti labojumi 2. rindkopā un 4. apakšvirsrakstā.

Save