RTU zinātnieki radījuši ekoloģisku iepakojumu no Latvijas priežu un egļu skujām

Līdz šim mežizstrādes rezultātā uz zemes sakritušais egļu un priežu zalenis jeb sīkie zari un skujas tā arī palikuši mežā kā nevajadzīgi atlikumi – kopumā ap 800 000 tonnu materiāla gadā. Nelielos apjomos zalenis tiek izmantots skuju ekstrakcijai medicīnā, uztura bagātinātāju izstrādē un dažās citās jomās, tomēr tā potenciāls līdz šim nav bijis novērtēts. Pirms sešiem gadiem RTU zinātniekiem radusies doma par tā plašāku pielietojumu.

"Sākotnējā ideja bija šo materiālu izmantot ēku siltināšanai kā siltumizolācijas slāni. Man tajā brīdī šķita ļoti būtiski rast risinājumu, kā to darīt videi draudzīgi, neizmantojot materiālus, kas izgatavoti no naftas pārstrādes produktiem," stāsta RTU Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta vadošā pētniece Indra Muižniece.

Tomēr laika gaitā pēc starptautiska inovāciju pārneses uzņēmuma intereses siltumizolācijas projekts pāraudzis termoiepakojuma materiāla izstrādē. Zinātniece uzsver, ka tas ir sekundārais nevis primārais termoiepakojums, tātad tas, kas nenonāk saskarsmē ar produktu, bet kalpo kā izturīgs ārējais iesaiņojums.

"Tātad šis iepakojums sastāv no siltumizolējoša slāņa, kas neļauj ārējai gaisa temperatūrai ietekmēt iefasēto produktu, kas īpaši svarīgi ir, piemēram, pārvadājot farmācijas produkciju. Arī atsevišķi produkti ķīmijas nozarē," norāda Muižniece.

Tieši farmācijas, ķīmijas, pārtikas un kosmētikas pārvadājumi ir zinātnieku mērķis. Patlaban kā iepakojuma termoizloācijas slāni izmanto, piemēram, salmus, kaņepes vai aitas vilnu, šos materiālus vienkārši ieklājot kartona kastē. Latvijas zinātnieki grib spert soli tālāk.

"Tas, ko mēs vēlamies attīstīt, lai mums nebūtu jāizmanto šī kartona kaste, mēs gribam uztaisīt – vai nu tās būtu plātnes, vai tas būtu jau tālāk formā izliets iepakojums, kur nevajadzētu izmantot šo kartona iepakojumu. Mēs varētu tikai ar vienu iepakojumu izlīdzēties. Un transportēt šos produktus," norāda RTU Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta pētniece Lauma Žihare.

Patlaban izstrādāti dažādi materiāla prototipi un zinātnieki vēl vēlas uzlabot tā struktūru un īpašības. Produkta izstrāde esot samērā vienkārša – skujas un zarus sasmalcina, žāvē, tad atbilstošās proporcijās pievieno saistvielu un ūdeni un veic citas darbības. Tā kā zalenis ir bioloģisks materiāls jāatrisina arī papildus drošības izaicinājumi.

"Beigu posmā nonāksim pie tā, ar kādām vielām apstrādāt, lai nodrošinātu nedegšanas īpašības, gan lai nodrošinātu mitruma neuzsūkšanos un antibakteriālu to iepakojumu un viņš nesāktu pelēt," teic RTU Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta pētnieks Kaspars Ivanovs.

Par universitātes zinātnieku darbu jau šobrīd nopietnu interesi izrādījis kāds Latvijas farmācijas uzņēmums. Pēc produkta pilnīgas izstrādes tuvākā pusotra gada laikā zinātnieki cer veidot industriālo simbiozi un sadarboties ar šo uzņēmumu zaleņa lietderīgā izmantošanā.