Ar prioritāšu 1,3 miljoniem valdība lāpa Valsts kultūrkapitāla fonda budžetu

Saskaņā ar valdības informatīvo ziņojumu par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem VKKF šajā gadā saņems papildus 1,37 miljonus eiro. Turpmākajos divos gados fondam iezīmēti papildus līdzekļi aptuveni 1,1 miljona eiro apmērā ik gadu.

Lai arī šķietami valdība ar šādu soli demonstrē īpašu atbalstu kultūras jomai, tomēr reālu finansējuma pieaugumu nozare neizjutīs.

Tiks atdots "parāds"

"Ar šo plānoto VKKF budžeta  palielinājumu faktiski fondā tiks "atgriezti" līdzekļi, ko tas zaudēja nesaņemot "Latvijas Valsts mežu" ziedojumu," "tv3.lv" skaidro VKKF direktors Edgars Vērpe.

Vienlaikus viņš atzīst, ka tādējādi būs iespējams nodrošināt vairāku nozīmīgu programmu īstenošanu, kas nebūtu iespējama bez zaudēto ziedojumu kompensēšanas. Kā piemēru viņš min fonda atbalstu reģionu kultūras programmai. Papildus finansējums ļaušot sasniegt arī augstāku atbalsta procentu regulārajos kultūras projektu konkursos.

"Īpaši nozīmīgi būtu fiksēt VKKF ierosināto no budžeta atvēlēto procentu palielinājumu (no alkohola, tabakas un azartspēļu un izložu akcīzes nodokļiem), lai nodrošinātu fonda finansējuma stabilitāti, un tas nebūtu atkarīgs no politiķu pēkšņiem lēmumiem," rosina Vērpe.

Kā pildās VKKF kase?

Pagājušajā gadā spēkā stājās izmaiņas likumos, atjaunojot vēsturisko VKKF finansēšanas modeli. Tika aprēķināts un likumā noteikts nodokļu procents, kāds tobrīd atbilda fonda finansējuma apjomam. Ar to noteikts, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem:

• no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem (3%),
• no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem (2%),
• no izložu nodokļa (1,37%),
• no azartspēļu nodokļa (2,21%) no valsts budžeta daļas.

Taču paralēli valsts budžeta finansējumam VKKF kopš 2011. gada ik gadu saņēma AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ziedojumu. Uzņēmuma finansiālais atbalsts bija mērķēts:

• nozīmīgiem nacionāla mēroga projektiem;
• kultūras programmām Latvijas reģionos;
• koru un tautas deju attīstībai;
• atsevišķiem kultūras projektiem.

Skaitliskā izteiksmē 2022. gadā VKKF no valsts budžeta saņēma 12,6 miljonus eiro, bet ziedojumos no LVM – 750 000 eiro.

Kas iecirta robu budžetā?

Tomēr aizgājušā gada nogalē valdība iebilda LVM ziedošanas politikai, tā liedzot to pārskaitīšanu kultūras atbalstam un apdraudot minēto programmu īstenošanu šajā gadā. Runa ir par 1,2 miljoniem eiro, ko bija plānots pārskaitīt VKKF. Šāds pavērsiens fonda kasē iecirta robu gandrīz 10% apmērā no kopējā 2023. gada budžeta.

Apdraudēta VKKF programmu realizēšana valdības iebildumu dēļ par LVM ziedojumu politiku.

Dace Bluķe, VKKF Padomes priekšsēdētāja: "(..) Medijos jau izskanējuši valdības iebildumi pret LVM ziedojumu politiku. Rezultātā, tādu nākamgad nebūs vispār (..)"
🔎 https://t.co/3YsljpXfnF pic.twitter.com/u5sqZ27e6E

— Valsts kultūrkapitāla fonds (@Kulturkapitals) December 28, 2022

Līdz ar to valdības prioritāšu līdzekļi VKKF projektiem ir vien šķietams papildus finansējums, drīzāk ielāps iztrūkumam, kas radās pašas valdības rīcības rezultātā.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, VKKF konkursos pie naudas tika piektā daļa (23,4%) pieteikto kultūras projektu. Bet fonda darbības stratēģijā 2022. – 2024. gadam noteikts mērķis panākt finansējuma palielinājumu, lai kopējais VKKF atbalsts projektiem tiktu nodrošināts vismaz 40% apmērā no projektu konkursos pieprasītā finansējuma.

Jāsecina, ka patreiz valdības piešķirtais papildus finansējums fondam būtiski netuvina šī mērķa sasniegšanai.