"Ar vienu roku ņem, ar otru – nedod": ko sola publisko līdzekļu ziedojumu apcirpšana
No nākamā gada vairāk nekā desmit reižu samazināta peļņas daļa, ko publiskās kapitālsabiedrības turpmāk drīkstēs atvēlēt ziedojumiem. Kā tas iespaidos nevalstisko sektoru (NVO) sociālā atbalsta, sporta un kultūras jomā?
Šajā rakstā lasi:
- Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības turpmāk drīkstēs ziedot ne vairāk kā 1,5% no peļņas līdzšinējo 20% vietā.
- Jaunie ierobežojumi var radīt krīzi vairākās nozarēs, tostarp sociālās un veselības aprūpes pieejamības jomā.
- Valsts kapitālsabiedrību mērķis ir nest ienākumus valsts budžetam un valsts veidotie līdzekļu pārdales mehānismi ir pareizāki.
- Publiskai kapitālsabiedrībai, kura darbojas konkurējošos tirgus apstākļos, ziedošana ir daļa no konkurences cīņas par patērētāju.
- Iepriekš ar nodokļu reformu privātajam biznesam faktiski tika atņemta motivācija ziedot sportam.
"Pašreiz akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" (LVM) 2023. gadā nav plānoti ziedojumi," šāds paziņojums lasāms valsts kapitālsabiedrības mājaslapā. Uzņēmums līdz 2022. gadam bijis viens no dāsnākajiem ziedotājiem.
LVM ziedojumu plūsma pārtrūka pērn, kad uzņēmums nesaņēma finanšu ministra atļauju ziedojumos izdalīt 11 miljonus eiro. 2022. gads LVM nesa rekordpeļņu – 260,3 miljonus eiro pirms uzņēmuma nodokļa nomaksas. Līdz ar to arī ziedojumiem bija iecerēts atvēlēt lielāku summu nekā iepriekš, bet procentuāli tie būtu 4,2% no peļņas.
Saskaņā ar Saeimā pieņemtajām izmaiņām Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā turpmāk valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ikgadējie ziedojumu griesti samazināti no līdzšinējiem 20% līdz 1,5% no gada peļņas.
Kā tas ietekmēs ziedojumu apjomu?
Modelējot likuma izmaiņas, trīs gadu laikā no 2019. līdz 2021. gadam LVM būtu ļauts ziedot caurmērā par 3 miljoniem eiro gadā mazāk nekā tas tika veikts.
Bet 2022. gadā LVM ziedojumos drīkstētu sadalīt 3,9 miljonus eiro, kamēr uzņēmums šim mērķim plānoja novirzīt 11 miljonus eiro, ja vien finanšu ministrs tam būtu piekritis.
Nesaņemot LVM ziedojumus, piemēram, pērn nenotika Latvijas Bērnu fonda (LBF) rīkotās nometnes bērniem invalīdiem. Pārtrūka arī organizācijas "Ziedot.lv" kūrētais projektu konkurss, kurā tika sadalīts finansējums nelielām labdarības organizācijām praktiska sociālā atbalsta sniegšanai reģionos.
Bet vairākas sporta federācijas nonāca pat uz maksātnespējas sliekšņa, līdz nesaņemto LVM ziedojumu dēļ radusies finanšu bedre tika aizlāpīta. Toties Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) nesaņemtais ziedojums tika kompensēts, ar likumu palielinot finansējuma daļu no alkohola un tabakas akcīzes.
Šī ir daļa no piemēriem, kas raksturo līdz šim pastāvošo vairāku jomu atkarību no publisko kapitālsabiedrību ziedojumiem.
Brīdina par krīzi vairākās nozarēs
"Papildus ierobežojumi valsts kapitālsabiedrības ziedojumiem var radīt krīzi vairākās nozarēs, kuras līdz šim saņēma šo valsts atbalstu, to vidū tādas jomas kā sociālā aprūpe, veselības aprūpes pieejamība, sports, kultūra un izglītība," vērtē Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) direktore Kristīne Zonberga.
Viņa arī atzīmē, ka jau kopš 2018. gada nodokļu politikas reformas tika būtiski samazināta uzņēmēju motivācija un iespējas ziedot. Valsts ieņēmuma dienesta sniegtajos pārskatos par finanšu situāciju nevalstiskajā sektorā redzams straujš ziedojumu kritums no nepilniem 90 miljoniem eiro 2017. gadā uz nepilniem 60 miljoniem eiro 2021. gadā.
"Piekrītam, ka ziedojumu sistēma būtu jāpārskata un jāpielāgo tā, lai valsts kapitālsabiedrību atbalsts spētu sniegt ieguldījumu jomās, kas noteiktas par valsts prioritāti, un daudz caurskatāmākā procedūrā," piebilst Zonberga.
"Tajā pašā laikā Saeimā pieņemtais lēmums ir pārsteidzīgs, un netiek spriests par alternatīviem finanšu avotiem, kur valsts budžetā tiks rasts papildu finansējums gadījumā, ja finansējuma samazinājums nozīmēs nespēju nodrošināt pakalpojumu sniegšanu esošajā intensitātē," secina LPA vadītāja. "Dienas kārtībā nav arī diskusijas par mehānismiem, kas veicinātu ziedošanas kultūru Latvijā."
"NVO daudzās nozarēs faktiski veic vai īsteno valsts un pašvaldību funkcijas, dara daudz lietas, kurām valdībai un pašvaldībām "rokas ir par īsu". NVO arī spēj ātri reāģēt uz krīzēm un palīdzēt tiem, kurus kādu iemeslu dēļ nevar sasniegt valsts vai pašvaldību iestādes."
Tikai šauram lokam
"Uz valsts kapitālsabiedrību ziedošanu es skatos kritiski un to īsti neatbalstu," teic biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) direktore Inese Vaivare.
"Ja skatāmies no valsts budžeta struktūras viedokļa, protams, ka valsts kapitālsabiedrību mērķis ir nest ienākumus valsts budžetam. Un valsts veidotie līdzekļu pārdales mehānismi, manuprāt, ir pareizāki, jo tie ir demokrātiski, atklāti un iekļaujošāki," vērtē Vaivare.
"Nereti arī sektorā esam dzirdējuši, ka dažkārt atbalsts gan no privātām kompānijām, gan valsts kapitālsabiedrībām ir tāds, kas pieejams tiekai šauram lokam un tamlīdzīgi."
Vaivare atzīmē, ka personīgi atbalsta Saeimas noteiktos ierobežojumus publisko kapitālsabiedrību ziedojumiem, jo par šo finansējumu esot jābūt godīgai cīņai.
Vienlaikus, viņasprāt, jautājums ir par to, vai šie līdzekļi, ienākot valsts budžetā, pēc tam nonāk atpakaļ sektorā. Kā piemēru viņa min NVO fondu, kurā varētu iepludināt papildu līdzekļus sabiedrisko organizāciju iniciatīvām.
"Šobrīd NVO sektors atrodas specifiskā situācijā, jo nozslēdzas Aktīvo iedzīvotāju fonda mehānisms, kura ietvaros diezgan daudz organizācijas saņēma resursus. Līdz ar to patiesībā NVO sektorā ir paredzams diezgan liels resursu kritums. Un tas sektoru kopumā var ietekmēt negatīvi, ja pazūd vēl arī šie ziedojumu līdzekļi."
Daļa no konkurences cīņas
"Es teiktu, ka ir divas izšķiršanās – vai nu ļaut ziedot vai neļaut ziedot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām," spriež "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta. "Noteikt 1, 2 vai 4,5 procentu griestus īsti neredzu pamatu."
Viņa arī atzīmē: "Ja uzņēmums tirgū darbojas kā monopolists, tad skaidrs, ka tā iesaistīšanās ziedošanā nav nepieciešama. Bet ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība darbojas tirgus apstākļos, konkurē ar privātiem uzņēmumiem, tad ziedošana bieži vien ir daļa no konkurences cīņas par patērētājiem."
"Patērētāji tomēr novērtē tos uzņēmumus, kuri ne tikai pelna, bet kuri arī iegulda vietējā sabiedrībā dažādu problēmu risināšanai. Ierobežojot vai liedzot publiskajām kapitālsabiedrībām ziedot, šī konkurences priekšrocība tādiem uzņēmumiem tiek atņemta."
Dimanta stāsta, ka pērn, nesaņemot LVM ziedojumu, pārtrūcis "Ziedot.lv" kūrētais projektu konkurss nelielām labdarības organizācijām, kuras sniedz praktisku sociālo atbalstu cilvēkiem reģionos.
"Nu šis ir nogriezts ar nazi. Un šim mērķim pagaidām nav rasts kāds cits finansēšanas mehānisms," secina Dimanta, politikas veidotājus modinot domāt par mehānismiem, ka atbalstītu nelielas vietējo kopienu organizācijas praktiska sociālā atbalsta mērķiem.
"Ja ir sektori, kuros šis valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atvēlētais finansējums ir gandrīz vienīgais, skaidrs, ka tur nav kaut kas kārtībā," vērtē Dimanta, piebilstot, ka pagājušā gada LVM ziedojuma liegums stiprāk iesita sporta nozarei.
Sportisti – uz maksātnespējas sliekšņa
Lielākā daļa (52% jeb 2,3 miljoni eiro) no 2021. gadā LVM ziedotajiem 4,4 miljoniem tika sporta organizācijām. Prāvāko summu – 880 tūkstošus eiro – saņēma Edgara Štelmahera (AS) vadītā Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA), kas šo naudu pārdalīja 14 Latvijas komandu sporta federācijām, 200 tūkstošus eiro atvēlot arī jaunatnes komandu sportam.
Bet pērn, kad LVM ziedojums tika liegts, plānotie līdzekļi neiebira organizācijas kasē. "LVM ziedojumu mēs parasti saņēmām esošā gada beigās, bet pie pagājušajā gadā iecerētā finansējuma tikām vien šā gada maijā," stāsta Štelmehers.
"Faktiski daudzas komandu sporta federācijas atradās uz maksātnespējas sliekšņa, jo balstoties uz 2022. gada novembra beigās pieņemto Nacionālās sporta padomes lēmumu par "Latvijas valsts mežu" ziedojumu, daudzas sporta organizācijas bija plānojušas dažādus pasākumus, dalību dažādos turnīros, tajā skaitā izlašu vešanu uz turnīriem. Tie līdzekļi jau bija ielikti prognozētajā naudas plūsmā, bet faktiski federācijām vairākus mēnešus bija tukšas kases."
"Jau pirms dažiem gadiem ar nodokļu reformu privātajam biznesam faktiski tika noņemta jebkāda motivācija ziedot sportam. Jau tas bija milzīgs trieciens visai sporta nozarei. Tad šis caur valsts kapitālsabiedrībām ir nākamais trieciens," jaunās likuma izmaiņas vērtē LKSSA prezidents.
"No valsts pārvaldes skatu punkta, iespējams, tā tam arī vajadzētu būt. Bet tad pretī jābūt kaut kādiem kompensējošiem mehānismiem, kas sporta nozarei kaut kādā veidā tomēr ļauj tikt pie finansēm."
Asociācijas vadītājs skaidro, ka pēdējos gados sporta nozarei nav kompensēts neviens eiro, kas ir saistīts ar izmaksu pieaugumu un inflācijas rādītājiem: "Faktiski sporta finansējuma bāzes summa ir nemainīga jau vismaz vairāk nekā piecus gadus, lai gan reālās izmaksas ir būtiski augušas."
"Ir jāsaprot, ka pirms pieciem gadiem aizvest 30 cilvēku izlasi uz kvalifikācijas turnīru kaut vai tepat Eiropā bija krietni lētāk. Un esam ar to reāli sastapušies, ka šodien nevari vairs par to pašu summu to izdarīt," atzīmē Štelmahers, uzsverot, ka valstij ir jādomā, ka atbalstīt un veicināt sporta nozares attīstību.
"Domāju, ka visiem ir skaidrs un to arī daudzi kardiologi uzsver, ka nauda, kas tiek ielikta bērnu, jauniešu un masveida sportā, automātiski samazina veselības aprūpei nepieciešamos tēriņus. Jo tie ir zināmā mērā savienotie trauki."
Vai nav aizšauts garām mērķim?
"Ziedojumos no valsts kapitālsabiedrībām, godīgi sakot, pēdējā laikā nesaņemam gandrīz vai neko," atzīst Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš.
Piemēram, LVM 96 000 eiro ziedojums savulaik bērnu fondam deva iespēju ik gadu rīkot nometnes bērniem invalīdiem no daudzbērnu, maznodrošinātajām un audžuģimenēm. Pērn nometnes nenotika, jo arī šis uzņēmuma ziedojums līdz ar citiem tika liegts.
"Bija paredzētas 15 nometnes bērniem invalīdiem. Daudziem no viņiem ir ļoti smaga invaliditāte, viņu vidū ir praktiski guļoši bērni. Pagājušajā gadā viņiem šo iespēju nogrieza – tas bija ļoti liels trieciens šiem bērniem."
Vērtējot atļauto ziedojumu apjoma samazinājumu publiskajām kapitālsabiedrībām, Bērziņš spriež, ka 1,5% no peļņas ir ļoti maz: "Domāju, ka līdz ar to nevarēs daudz ko labu izdarīt bērniem. Kapitālsabiedrības jau uz šo brīdi ir nobremzējušas savus ziedošanas aktivitāti."
"Tagad nāks gada peļņas, redzēsim, kāda būs tā ziedošanas filozofija," teic LBF vadītājs. "Būsim ļoti priecīgi, ja ziedojumi būs, bet ja kapitālsabiedrības teiks "nē", tad ir bēdīgi."
LBF prezidents šaubās, ka, nonākot lielākai publisko kapitālsabiedrību peļņas daļai valsts budžetā, tiks rasts finansējums, piemēram, minētajām bērnu invalīdu nometnēm: "Ja šim mērķim ir ziedojums, tas ceļš tomēr ir īsāks un efektīvāks. Visam, kas ies caur budžetu, būs ļoti ilga un birokrātiska gaita."
"Protams, ja rezultātā tomēr varēs saņemt finansējumu šīm nometnēm, būšu ļoti gandarīts. Ja finansējuma nometnēm nebūs, tad paskatīsiemies, vai nav aizšauts garām mērķim."
Ziedojumi tagad ir liels retums
Arī Valsts Kultūrkapitāla fonda vadītājs Edgars Vērpe atzīmē, ka ziedojumu ir kļuvis ļoti maz jau kopš 2018. gada nodokļu reformas: "Tagad tas ir diezgan liels retums."
Pēc pērnā 700 000 eiro LVM ziedojuma liegšanas VKKF īpaši apdraudēta bija kultūras pasākumu norise reģionos. Tomēr fonda budžetā iecirstais finanšu robs tika aizpildīts, VKKF ar likumu piešķirot papildus finansējumu no alkohola un tabakas akcīzes.
Līdz ar to jaunās likuma izmaiņas par publisko kapitālsabiedrību ziedojumu apjoma griestu samazinājumu Kultūrkapitāla fondu tieši neietekmēs. Tomēr Vērpe pieļauj, ka zināms iespaids tam var būt uz kultūras procesu kopumā.
"Agrāk VKKF varēja iedot projektam 20% no nepieciešamā finansējuma un realizētājs pārējos saņēma no ziedojumiem, sponsorēšanas, reklāmām un ieņēmumiem. Šobrīd, ja mēs neiedodam vismaz pusi naudas, projekta realizētājs nespēj savākt atlikušo daļu, bet reāli fondam jau ir jādod 70 – 80% finansējuma"
Runājot par publisko kapitālsabiedrību ziedojumiem, Vērpe vienlaikus piebilst, ka interesants jautājums ir, kā uzņēmumi izlēma, kam atvēlēt līdzekļus.
"Tur bija ļoti dažādas tās motivācijas: kādam bērns kaut kur, kādam kaut kas patīk… Tā arī tas tika izvēlēts. Kaut kādu skaidru poltiku šajā procesā, manuprāt, nevarēja novērot," rezumē Vērpe.
Saeimā sola lemt par vēl ciešākiem grožiem
Kā vēstīts, Saeima ir grozījusi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, no nākamā gada būtiski samazinot peļņas daļu, ko publiskās kapitālsabiedrības drīkstēs atvēlēt ziedojumiem sociālajai sfērai, sportam un kultūrai.
Ar šīm izmaiņām plānots nodrošināt stingrāku kontroli pār valsts kapitālsabiedrību veikto ziedojumu jomā.
Saeimas deputāti ir apņēmušies nākamā gada pirmajā pusgadā vēlreiz atgriezties pie šā likuma vērtēšanas, kad būs iespēja izvērtēt pašlaik pieņemto grozījumu efektu. Iespējams, tiks lemts par vēl ciešākiem ierobežojumiem šajā jomā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
