Atdzišana var sākties jau pēc 15 minūtēm: kā pasargāt sevi un citus aukstajā laikā?

"Situācijas bieži saistītas ar cilvēkiem, kuri strādā mežā bez cepures, labojot tehniku plānos cimdos, tīrot sniegu bez cimdiem vai ilgstoši atrodas nekurinātās telpās. Taču visbiežāk izsaukumi ir gadījumos, kad cilvēki reibumā ilgstoši sēž vai guļ zemē, līdz apkārtējie pievērš uzmanību un piesaista palīdzību," stāsta NMPD pārstāvis.

Apsaldējumi rodas, kad aukstums bojā ādu, audus vai muskuļus. Visbiežāk tiek skartas atklātās ķermeņa daļas – deguns, vaigi, zods, rokas un kājas. Risku palielina mitrums, cieši apavi, ilgstoša stāvēšana uz vietas un vējš. "Atrodoties ilgstoši ārā nepiemērotā apģērbā vai guļot zemē pēc 15 – 20 minūtēm cietušajam var sākties ķermeņa atdzišana, vēlāk jau var gūt arī ķermeņa daļu apsaldējumus un, nesaņemot palīdzību, cilvēks var nosalt," uzsver NMPD.

Mediķi atgādina arī par drošības pasākumiem. "Aukstās dienās biežāk sazvani vai apmeklē vientuļos kaimiņus, tuviniekus un paziņas. Pamanot guļam cilvēku ielas malā, pieej viņam klāt, noskaidro, vai nav nepieciešama palīdzība, un, ja cilvēks neatbild, zvani 112 vai 113," skaidro NMPD pārstāvis.

Tāpat NMPD iesaka ziemā automašīnās glabāt siltu apģērbu un segu, jo ceļā var rasties tehniskas problēmas. Vecākiem jāseko, lai bērni nestaigātu mitrā apģērbā un nezaudētu cimdus, jo bērni bieži paši nevar novērtēt, cik auksti viņiem ir.