Brunavas nošauto suņu lieta. Vai likums neparedz vienpersoniski sodīt suni par stirnas saplosīšanu?

Plašāka sabiedrība par Brunavas pagastā nošautajiem suņiem uzzināja tieši no dzīvnieku saimnieka, uzņēmuma "Modra olas" īpašnieka Modra Konovalova. Viņš vietnē "Instagram" nedēļas nogalē vēstīja, ka viņa pasaule ir sagruvusi, jo nošauti visi trīs viņa suņi – četrus gadus vecā Bora, un divi kucēni – Bruno, kuram deviņi mēneši, un ČipiĻipi, kas bija četrus mēnešus vecs. Modris publiskā ierakstā vērsās pie sabiedrības, norādot, ka par šo gadījumu nespēj klusēt, bet arī meklēja dzīvnieku aizsardzībā spējīgu juristu.

Modris Konovalovs

trīs suņu saimnieks, uzņēmuma "Modra olas" īpašnieks

"Paldies katram, kas dalījās savos sociālajos tīklos," tā vēstīja Modris. "Par šo nevar klusēt! Ir likumi, un tie ir jāievēro vai jāmaina! Kāpēc suņiem nepieciešami čipi? Ja tos bez pārbaudes var nošaut? Vienkārši nošaut! ČipiĻipi ir kucēns, četri mēneši, un uzbrucis cilvēkam? Jūs nopietni? Mani suņi mīl cilvēkus! Pie manis brauc viesi (..)"

Sabiedriskā medija portāls "LSM" vēsta, ka Bauskas novada pašvaldības policija norādījusi – suņi bijuši agresīvi, tie plosījuši stirnu. Privātmājas īpašniece nevarējusi tiem pietuvoties, jo bijuši nekontrolējami un apdraudējuši viņas drošību, tāpēc saimniece sazinājusies ar mednieku, izsauca pašvaldības policiju. Bauskas pašvaldības policija dzīvniekus raksturoja kā kaujas ieroci, uzsvēra, ka tie kļuvuši nekontrolējami, varējuši mesties virsū iedzīvotājiem.

"Arī mēs mēģinājām iet tajā virzienā, arī mums viņi tā kā pilnīgi atņirgtiem [zobiem], kaujas pozīcijā nāca virsū. Tad kaut kādā mirklī, es pat īsti nepateikšu kurā, tika pieņemts lēmums viņus neitralizēt," Latvijas Sabiedriskajam medijam sacīja Bauskas pašvaldības policijas priekšnieks Egīls Gailis, vienlaikus noliedzot, ka lēmumu par suņu nošaušanu pieņēma policija. Gluži otrādi – to pieņēmuši mednieki, kuri jau tika izsaukti pirmie.

Valsts policija portālam "tv3.lv" norādīja, ka saistībā ar gadījumu Bauskas novadā, kur tika nošauti trīs suņi, Valsts policijā ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu pēc Krimināllikuma 20. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību. Policija turpina skaidrot notikušā apstākļus.

Valsts policijai arī zināms, ka Bauskas pašvaldības policija saistībā ar stirnas nokošanu uzsākusi administratīvā pārkāpuma procesu.

Lūgts komentēt klaiņojošu suņu nošaušanu no tiesiskā aspekta, un vai Latvijas likumdošanā ir paredzēta šāda rīcība, lai apturētu klaiņojošus, agresīvus suņus, jurists Lauris Klagišs atbild noliedzoši.

Viņš skaidro, ka Dzīvnieku aizsardzības likums aizliedz tiešā veidā nogalināt mājdzīvnieku.

"Ir izņēmuma gadījumi, kad tas būtu pieļaujams, taču konkrētā situācija nebija neviens no tiem gadījumiem," akcentē Klagišs. Lai nogalinātu mājdzīvnieku, bija jābūt reālam, nevis izdomāta apdraudējumam, viņš skaidro. Viņaprāt, konkrētajā situācijā darbojās tikai pieņēmums par apdraudējumu – beiguši plosīt stirnu, suņi uzbruks cilvēkam. "Šobrīd nav zināmi tādi fakti, ka suņi uzbruka mājdzīvniekiem vai cilvēkiem," akcentē jurists.

Klagišs norāda, ka Latvijā mājdzīvnieka neitralizēšana ir iespējama, ja dzīvnieks uzbrūk cilvēkam, dzīvniekam vai mantai. Viens no gadījumiem tiesu praksē, kad tika pieņemts lēmums par suņa nošaušanu, bijis gadījums – dzīvnieks uzbruka vistām. Daļu vistu suns jau bija nokodis, daļa vēl bija dzīvas Pamanot notiekošo, vistu saimnieks, pieņēma lēmumu suni nošaut, lai pasargātu vistas, kuras vēl bija palikušas dzīvas. Vīrieti par šādu rīcību tiesā attaisnoja.

Savukārt Klaigišs pats personīgi strādājis ar kādu citu lietu, kurā gala rezultātā pieņēma lēmumu suni nonāvēt – eitanizēt. Gala lēmējs šajā gadījumā bija Pārtikas un veterinārais dienests. "Bija gadījums, ka lielais kaimiņu suns nāca svešā sētā un nokoda divus taksīšus. Pārtikas un veterinārais dienests suni atzina par bīstamu. Bet lēmumu par eitanizēšanu PVD pieņēma tikai pēc tam, kad par bīstamu atzītais lielais kaimiņa suns ieradās vēlreiz un nokoda vēl vienu taksīti," piemēru likumīgai suņa nonāvēšanai izstāsta Klagišs, vienlaikus uzsverot, ka konkrētajā gadījumā – Modra suņi netika atzīti par bīstamiem ar PVD lēmumu, tie neuzbruka cilvēkiem, mājdzīvniekiem, ne arī postīja kāda privātīpašumu.

Lauris Klagišs

jurists

"Šajā gadījumā suņi uzbruka stirnai, kas bija savvaļas dzīvnieks, nevis kāda privātīpašums. Par to nedrīkst nošaut. Ja suņi būtu skrējuši pēc tam virsū kādam mājdzīvniekam vai cilvēkam, tad par to sauktu pie atbildības suņu īpašnieku – ar naudas sodu, nevis ar suņu nošaušanu."

Aicināts skaidrot Medību likumā paredzētās tiesības medniekiem šaut klaiņojošus mājdzīvniekus medību teritorijās, Klagišs norāda, ka Modra suņi nošauti privātā, nevis medību teritorijā. "Pirmkārt, lai suni atzītu par klaiņojošu, jābūt kādām pazīmēm. To nosaka pēc čipa, vizuāli. Bildēs neizskatās, ka suņi ir klaiņojošs. Tie ir kopti, smuki, mājas suņi," teic Klagišs.

Jurists arī norāda, ka tā persona, ka nošāva Modra trīs suņus, konkrētajā situācijā nerīkojās kā mednieks, bet kā privātpersona. "Tas nenotika medību teritorijā, tās nekādi nevar uzskatīt par medībām," viņš rezumē. Pat ja suņi tobrīd plosīja stirnu, tad par šādu rīcību Latvijas likumdošana neparedz tiesības medniekam vienpersoniski dzīvniekus sodīt nošaujot. "Kāds ir ļoti pasteidzies," tā noslēdzot sarunu teic Klagišs.