Bundestāga deputāte: solījums par 33 miljoniem Pēterbaznīcai ir spēkā, bet jāvērtē nosacījumu izpilde

Lai arī par finansējuma piešķiršanu Pēterbaznīcas rekonstrukcijai Vācijas parlamenta jeb Bundestāga deputāti lēma iepriekšējā sasaukuma laikā un sastāvā, solījums paliek spēkā, "tv3.lv" skaidro Bundestāga deputāte Zanda Martena. Viņa ir no sociāldemokrātu saraksta Vācijas parlamentā ievēlētā latviete.

"Bundestāga pieņemtais lēmums par budžeta līdzekļu piešķiršanu Pēterbaznīcas atjaunošanai, izpildot noteiktus priekšnosacījumus, tika pieņemts iepriekšējā sasaukumā, bet vienlaikus saista arī jaunā sasaukuma Bundestāgu," teic Z. Martena.

Vācijas parlamenta deputāte skaidro, ka šajā jautājumā vēršas pie atbildīgajiem Bundestāga locekļiem ar informāciju par Saeimas 24. martā pieņemto likumu attiecībā uz Pēterbaznīcas īpašumjautājumu.

Kā vēstīts, pavasarī Saeima pieņēma Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, ar kuru dievnams bez atlīdzības tiek nodots Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīga Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam. Pagājušās nedēļas vidū objekts pilnībā tika nodots jaunā īpašnieka pārvaldē.

Nauda sekos priekšnosacījumu izpildei

Tas gan nenozīmē, ka Vācijas parlamentāriešu solītie 33 miljoni eiro Pēterbaznīcas atjaunošanai līdz ar to tiek atvēlēti automātiski. Vēl jāizvērtē, vai līdz ar Saeimas pieņemtā likuma stāšanos spēkā ir izpildīti visi priekšnosacījumi finansējuma piešķiršanai, skaidro Bundestāga deputāte Martena.

Vairāk nekā 33 miljonus eiro rezervējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcai iepriekšējā sasaukuma Bundestāga deputāti 2021. gadā iekļāva Vācijas budžeta sadaļā "Sabiedrības grupu un vāciešu diasporas kultūras iestāžu starptautiskās aktivitātes Vācijā un ārvalstīs".

Pirms Pētera baznīcas likuma pieņemšanas Saeimā solījums par dievnama rekonstrukcijai Vācijas atvēlēto naudas summu tika apliecināts īpašā Bundestāga deputātu parakstītā vēstulē. Tajā minēti arī vairāki nosacījumi, kuri saskaņā ar Vācijas Federālā budžeta likumu jāizpilda, lai Vācija varētu finansēt Rīgas Pēterbaznīcas rekonstrukciju.

Piemēram, vēstulē sacīts, ka "Vācijas Bundestāgs ir atvēlējis 33 miljonus eiro rekonstrukcijas projekta izdevumu segšanai, kad tiks sagatavots konkrēts rekonstrukcijas projekts".  Turklāt "projekta izstrādē jāiesaista jomā pieredzējis arhitektu birojs un augsti kvalificēti civilās būvinženierijas speciālisti".

Šī nauda mums "atvērsies"

Jaunais dievnama īpašnieks ir Svētā Pētera Baznīcas nodibinājum. Tā valdes vadītājs Stefans Meisners "tv3.lv" informē, ka pagaidām nekādu jaunu apliecinājumu par Vācijas finansējuma saņemšanu nav: "Mūsu rīcībā ir tie paši dokumenti, kas jau bija iepriekš. Un tas ir spēkā. Tas ir ar likuma spēku pieņemts Vācijas Bundestāgā, un tur nekādu izmaiņu nav."

Nodibinājuma valdes loceklis Pēteris Upītis iepriekš intervijā "Latvijas Avīzei" norādījis, ka Vācijas finansējums Pēterbaznīcai ir domāts vairāku gadu ilgam periodam.

"Pirmā summa ir 500 tūkstoši eiro, kas paredzēti Pēterbaznīcas sākuma izpētei. Tajā brīdī, kad saņemsim Pēterbaznīcas atslēgas un Bundestāgs redzēs, ka pārņemšanas process noslēdzies, šī nauda mums "atvērsies". Tā kopējā rezervētā summa ir 33,588 miljoni eiro. Protams, tagadējā darbu tāme ir tikai aptuvena. Ņemot vērā tagadējās izmaksas, mēs vispār nezinām, kāda tā galā būs," iepriekš skaidroja Upītis.

Šteinmeiers pagodinās Pēterbaznīcas atkaliesvētīšanu

Kā "tv3.lv" jau vēstīja, Pētera baznīcas atslēgas jaunajam īpašniekam tika nodotas 15. jūnijā. Rīgas pašvaldības darbiniekiem, kas līdz šim apsaimniekoja objektu, dievnams bija jāpamet straujā tempā, kas pēc oficiālām ziņām bija saistīts ar gaidāmo Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera viesošanos vācu draudzes atgūtajā īpašumā.

Vēlāk tika apstiprināta informācija, ka Vācijas prezidents 21. jūnijā kopā ar Latvijas kolēģi Egilu Levitu apmeklēs Pētera baznīcu un piedalīsies Pēterbaznīcas atkaliesvētīšanas ekumēniskajā dievkalpojumā. Novērotāji vērtē, ka šis notikums var kalpot kā jauns impulss arī jautājumā par Vācijas parlamenta solītā finansējuma saņemšanu dievnama atjaunošanai.

5,2 miljoni – arī Vāgnera namam

Jāatgādina, ka iepriekšējā Rīgas apmeklējuma laikā pirms dažiem mēnešiem Šteinmeiers viesojās Vāgnera namā. Arī šī objekta nākotne ilgāku laiku bija neskaidra līdz par nama atjaunošanas projekta patroniem kļuva Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē, Valsts prezidents Egils Levits, kā arī Vācijas prezidents Šteinmeiers.

2020. gada oktobrī ēka tika nodota Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai, un tā paša gada nogalē Vācijas Bundestāgs apstiprināja 5,2 miljonu eiro piešķiršanu Vāgnera nama atjaunošanai. Kopā šim mērķim nepieciešami 35 miljoni eiro. Ēkas atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus plānots sākt 2023. gada vasarā, un iecerēts, ka atjaunotais nams kā Rīgas Vāgnera teātris durvis vērs jau 2026. gadā.