Carnikavas skolēni nebēdā par jauno kārtību, kurā kontroldarbus pārrakstīt nevar
Latvijas skolās noslēgumam tuvojas pirmais mācību semestris ar izmainītu vērtēšanas sistēmu. Skolēni vairs nevar pārrakstīt pārbaudes darbus un labot nesekmīgās atzīmes. TV3 uzrunātie skolēni Carnikavas vidusskolā norāda, ka pārbaudes darbu pārrakstīšanas iespējas viņiem aizvien pietrūkst, taču viņi arī nav pilnībā negatīvi noskaņoti par jauno kārtību. Tagad esot lielāka motivācija patiešām gatavoties pārbaudes darbiem.
Jaunā vērtēšanas kārtība, kas tostarp paredz, ka pārbaudes darbus vairs pārrakstīt nevar, iepriekš bija izraisījusi plašu neapmierinātību.
Tika savākti vairāk nekā 20 000 parakstu, aicinot darbus tomēr ļaut labot biežāk. Jautājums nonāca līdz pat Saeimas atbildīgajai komisijai. Nekādas izmaiņas panāktas netika, nu jau teju četrus mēnešus skolēni kontroldarbus raksta, zinot, ka tos labot nevarēs.
"Nu, jā. Tas, ka nedrīkst labot, baigi jau nepatīk. Pieņemsim, tu sportā aizmirsti sporta tērpu, tev ieliek vieninieku. Tas, ka to nevar izlabot, ir drusku stulbi. Lielākoties es par to nedomāju. Vienkārši mācos un ceru, ka viss būs labi."
Anastasija jauno kārtību vērtē negatīvi. Viņa norāda, ka arī cilvēciskais faktors atzīmi var ietekmēt.
Arī Elizabete norāda, ka ir daļa bērnu, kuriem mācīties ir grūtāk. "Ja viņi iegūst kādu nesekmīgu atzīmi, man liekas, ka viņi ir ļoti bēdīgi, jo nevar izlabot. Gada vērtējums ir sabojāts," viņa norāda.
Uzlabot vidējo atzīmi gan aizvien būs iespējams. Tomēr tikai mācību gada beigās. Maijā kārtojot kombinēto pārbaudes darbu, kurā iekļautas visas pa gadu mācītās tēmas konkrētajā priekšmetā.
Skolēni saka – to labprāt viņi nerakstītu. Tādēļ tagad, gribi vai nē, ir kārtīgi jāmācās katram kontroldarbam.
"Ir, protams, tā motivācija man daudz lielāka mācīties un gatavoties, jo iepriekš jau es zināju, ka varēs izlabot. Piemēram, vispirms paskatīšos, kāds viņš ir un otrreiz pārlabošu, bet tagad ir vairāk jāmācās, lai varētu ar pirmo nokārtot."
Arī Roberts no 8. klases saka – jāmācās kārtīgi. Viņš saprot, ka otrās iespējas vairs nebūs.
"Tas motivē mani vairāk mācīties un vairāk gatavoties. Un es arī pats redzu atzīmēs un vispār kopumā inteliģences līmenī. Sekmes ir uzlabojušās no pagājušā gada. Jo vairāk mācos, nedomāju, vai varēs pārrakstīt. Reāli iemācos."
To, ka sekmes daudziem uzlabojas, redz arī pedagogi. Te gan labs palīgs esot vēl kāds jaunums – tagad visiem skolēniem regulāri tiek izlikti arī formatīvie vērtējumi, proti, tie ir pārbaudes darbi pirms īstā kontroldarba, lai izmērītu, cik labi skolēns konkrēto tēmu izprot.
"Formatīvie darbi mums ir kā rādītājs par zināšanām. Ko bērns zina. Un, ja bērns redz, ka viņam zināšanas ir vājas, viņam ir laiks līdz temata noslēguma darbam atnākt uz konsultācijām un sagatavoties. Es redzu, ka sekmes tiešām ir uz augšu. Tas ir attieksmes jautājums. Kādreiz nebija tā nopietnība."
Lai gan Carnikavas vidusskolā visi jauno reformu sauc par labu, šeit tomēr atzīst – būtu vēl labāk, ja bērniem tomēr dotu iespēju pārbaudes darbus labot biežāk nekā vienu reizi gadā.
"Tā arī to nosaukt – "Iespēju pēcpusdiena". Tad tu vari divus darbus izlabot semestrī. Tad ir tā iespēja. Vai ir bērns, kurš normāli mācās un ir dabūjis pirmo atzīmi četrinieku, viņš nesaprot, tas ir labi vai slikti. Pēc tam viņš redz, ka visas pārējās ir labākas atzīmes, un viņam tas viens četrinieks bojā visu dzīvi."
Un arī paši skolēni pauž, ja varētu pārrakstīt kaut pāris darbu, būtu izcili.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
