Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem infrastruktūra joprojām nepieejama

Sabiedrībā zināmi cilvēki piedalās sociālajā eksperimentā. Viņi mēģina iejusties cilvēku lomā, kas ikdienā neredz, nedzird vai pārvietojas ratiņkrēslā.

Savukārt Diāna Ponasova ratiņkrēslā ir visu savu mūžu un ar dažādiem izaicinājumiem saskaras nepārtraukti. "Viss, uz ko mēs tiecamies, ir ilgstošs process. Gribam justies ērti, labi un droši un rullēt pa dzīvi tagad, lai nav jāgaida šie n-tie gadi, kad veiks korekcijas un cilvēki sadzirdēs."

Taču cilvēkus ar invaliditāti Latvijā aizvien novērtē neobjektīvi. Diāna teic, ka sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes un iecietības pret dažādību.

"Gribam dzīvot Latvijā, kura spēj un prot sadarboties, un šī mijiedarbība ārkārtīgi svarīga. Jautājam, palīdzam un būsim vienotāki," teic Ponasova.

Mērķis ir viens – nodrošināt šiem cilvēkiem iespēju dzīvot neatkarīgu un pilnvērtīgu dzīvi. Valsts un pašvaldības iestādēm vajadzētu būt kā labam piemēram, kā to sasniegt, taču šobrīd tas tā nenotiek.

Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis situāciju komentē, sakot: "Neizpratne, negribam, nevajag, pie mums tādi cilvēki nemācās, nestrādā, nesaņem pakalpojumus, un, kamēr dzīvojam maldu, šaubu un stereotipu burbulī, attīstība nenotiek."

Tāpat ikdienu sūdzības par pakalpojumiem, infrastruktūras, sevišķi daudzu ārstniecības iestāžu nepieejamību cilvēkiem ar invaliditāti saņem Tiesībsarga birojs.

Tiesībsarga pārstāve Ineta Razevska norāda, ka pielāgojumi tiek veidoti, bet ekspertīze rāda, ka nav atbilstoši un nav lietojami.

"Dažkārt, pat ja ārstniecības iestāde uzskatāma par pieejamu, dzīvē tā nav nebūt pieejama. Pielāgojumi tiek veidoti, bet ekspertīze rāda, ka nav atbilstoši un nav lietojami. Nauda ir iztērēta. Pielāgojums izveidots, bet nav līdz galam aprīkots," sacīja Razevska.

Invalīdu apvienības pārstāvji apņēmības pilni strādāt ar ministrijām un deputātiem, lai kontroles un uzraudzības sistēmu iestrādātu normatīvos un likumos.