Daudzbērnu ģimene bez elektrības dzīvo jau 25 gadus

Nezinātājam Iršu mājas atrast ir grūti. Ar mašīnu jābrauc cauri gleznainajai Abavas senlejai un tad pa šauriem, piesnigušiem grants ceļiem un mežu stigām, līdz skatam paveras mājas. TV 3 ziņas  sagaida sargsuns un saimniece steidz izrādīt savu saimniecību – viņa audzē pīles, 100 vistas un trīs govis. Piens un olas ir pašpatēriņam. Pārdot nedrīkst, jo bez elektrības fermā nevar uzturēt Eiropas savienības prasībām atbilstošu temperatūru.

Rautenšildu ģimene – māte, tēvs un seši bērni no šaura vienistabas dzīvoklīša Rīgā uz Iršiem Kuldīgas novada Kabiles pagastā pārcēlās pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Paši uzbūvēja dzīvojamo māju, pirtiņu, fermu lopiem, vistām un pīlēm, izrakuši dīķi un aku. Ģimene apstrādā astoņus hektārus aramzemes, kur audzē graudus un dārzeņus. Dzīves apstākļu uzlabošanā ir ieguldīts milzu darbs, taču sapnis par elektrību tā arī palicis nepiepildīts.

Kamēr bērni bija mazi, viņi ceļu līdz skolai un atpakaļ mēroja cauri mežu biezokņiem, visbiežāk jau tumsā. Mājās mācījās sveču gaismā, mazgājās pirtī.  Tagad bērni ir pieauguši un pārcēlušies uz dzīvi Īrijā, Rīgā, Kuldīgā. Iršos joprojām saimnieko māte, tēvs un jaunākais dēls, kuram ir 17 gadu.

Ģimene apsvērtu domu par saimniecības attīstīšanu, taču bez elektrības pieslēguma tas nav iespējams. Irši ir vienīgā māja apkārtnē, un tuvākais elektrības pieslēgums – 2 km attālumā.

Uzņēmuma Sadales tīkls pēdējoreiz piesūtītā darbu tāme pārsniedz 40 tūkstošus eiro. Ģimenei, protams, šādas naudas nav. Pēc vairākkārtējiem lūgumiem vietējā pašvaldība ir solījusi palīdzēt, bet tas nav izdarīts.

Kabiles pagastvīrs Tālivaldis Bergmanis uzskata, ka gadījumos, ja cilvēki ievācas vecās mājās, kur nav elektrības, Sadales tīklam tomēr būtu jāiet pretī šiem cilvēkiem.

Pēdējos gadus Iršu saimnieks ir iegādājies vairākus elektrības ģeneratorus. Taču tiklīdz beidzas garantija, tie saplīst. Darba kārtībā joprojām ir viens no viņiem, kuram jaudas gan pietiek tikai spuldzītēm un mobilā telefona uzlādēšanai. Ne ledusskapi, ne veļasmašīnu, ne televizoru iedarbināt nav iespējams.

Iršu saimniece Laila Rautenšilde neslēpj izbrīnu, ka Latvijā, kas nu ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts un cenšas sevi parādīt, kā modernu zemi, 25 gadu garumā nevienam neinteresē, ka vesela ģimene dzīvo bez elektrības.

Rautenšildu ģimene ir apņēmības pilna pastiprināt cīņu par elektrības pieslēgumu. Viņi ir gatavi sūtīt vēstules ar lūgumu palīdzēt Ekonomikas ministrijai, Saeimas un Eiroparlamenta deputātiem.

Pēc sižeta uzfilmēšanas Iršos ierodas Sadales tīklu brigāde

Ka paskaidroja Sadales tīkla darbinieki, viņi ieradušies, lai izpētītu situāciju,

"Sadales tīkls" sola, ka šogad kopā ar pašvaldībām apzinās, cik Latvijā ir šādu apdzīvotu, bet bez elektrības esošu māju un pēc tam sarakstu iesniegs Ekonomikas ministrijā.

Elektrības pievilkšanu veic uzņēmums Sadales tīkls, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajiem tarifiem. Darbu izmaksas ir milzīgas, visbiežāk pārsniedzot vairākus desmitus tūkstošus eiros, tāpēc daudzas mājas laukos, un ne tikai, joprojām slīgst tumsā.

Sadales tīklu Klientu vadības nodaļas direktors Imants Krūmiņš uzskata, ka, lai risinātu situāciju, būtu jāpalaiž valsts atbalsta programma elektrifikācijas uzsākšanai.

Savukārt Ekonomikas ministrijā uzsver – nav normāli, ka 21. gadsimtā cilvēki ir spiesti dzīvot bez elektrības. Ministrijā vērtēs, cik pamatotas ir augstās strāvas pievilkšanas izmaksas. No nākamā gada sākuma varētu uzsākt pakāpenisku apdzīvotu, bet bez elektrības esošo lauku māju elektrifikācijas programmu.

Līdzekļus šai programmai varētu ņemt no Latvenergo peļņas, nevis no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai māju īpašniekiem būs jāpiedalās ar līdzfinansējumu. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs uzskata, ka katrs gadījums būtu jāvērtē atsevišķi. Viņaprāt, vairumā gadījumu valsts uzņēmumam izmaksas būtu jāsedz 100 procentu apmērā.