Daudzdzīvokļu ēkām būs jāveic drošības stāvokļa auditi, par kuriem maksās īpašnieki
Ekonomikas ministrijā izstrādāta iecere, kas paredz daudzdzīvokļu ēkās visā Latvijā veikt drošības auditu. Blokmāju tehniskais stāvoklis Latvijā esot bēdīgs, tāpēc drošības audits it kā būtu laba doma, taču jautājums, – kurš maksās gan par pārbaudēm, gan vēlāk par renovācijas darbiem.
Viens no lielākajiem dzīvojamo ēku riskiem ir dzīvokļu īpašnieku patvaļīgā būvniecība, proti, slepus izlauztās sienas. Kāds ir patiesais stāvoklis, nezina neviens. Bumba ar laika degli. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) kā vienīgo iespēju redz vispārēju dzīvojamo telpu auditu.
Jūlijā tiks palaista jaunā būvniecības informācijas sistēma. Jāuzliek par pienākumu ēku īpašniekiem regulāri publicēt neatkarīgu auditu, kur novērtēts ēkas stāvoklis, lai arī publiski varētu iepazīties, arī iedzīvotāji.
Uz jautājumu, kas maksātu par auditu, Ašeradens atbild: "Ēkas īpašniekam vai īpašniekiem. Nav šaubu, ka ēku nepārvaldīšana var novest pie kritiskām sekām."
Ministrija dzīvojamo ēku pētīšanu vēlas uzticēt būvniecības kontroles birojam (BVKB), savukārt tas kā pārbaužu īstenotāju redz ministrijas iestādes.
Mēs varam definēt nepieciešamos kritērijus, uz kā pamata speciālistiem veikt izpēti. Tie būtu nozares speciālisti, dažādi inženieri, kas varētu veikt šo uzdevumu.
Lielākā sāpe ir tieši padomju laikā celtās ēkas. Tās būvēja steigā, izmantojot nekvalitatīvus materiālus. Krievijā veidotas daudzas dokumentālās filmas, kurā atmaskota padomju dzīvokļu būves paviršība un nihilisms. Piemēram, atsevišķos projektos tipveida ēku dzelzsbetona sienu biezums bija tikai četri centimetri.
Mēs taupījām metālu. Es nepārspīlēju, – pa kilogramam uz kvadrātmetru. Nedrīkstēja būt vairāk. 22 – tas bija labi. Es pat pēc 50 gadiem to atceros!
Zem jautājuma zīmes ir veselu mikrorajonu ēku drošība. 602. sērija, un tā dēvētās "hruščovkas" – šīs ēkas ekspertiem rada lielākās bažas. Jautājums, cik daudzi dzīvokļu īpašnieki būs gatavi atzīt patvaļīgo būvi un patieso nekustamo īpašumu stāvokli, rēķinoties, ka pašiem vien būs jāmaksā par sienu stiprināšanu, iespējams, arī sodiem.
"Nu, katrs grib saprast, kādā vidē viņš dzīvo. Ka ēka ir droša. Es teiktu, – ja saprātīgi pieejam jautājumam, visi beidzot gribam saprast, kāds ir tehniskais stāvoklis. Virmo dažādi viedokļi, spekulācijas, mums vajag saprast situāciju, tad varam domāt par risinājumu," skaidro Mjakuškina.
Amatpersonas ir vienisprātis. Steidzami jārada risinājumi dzīvojamā fonda atjaunošanai. Jādomā par īres namu būvniecību, kas arī solās būt dārgs, sarežģīts un ļoti laikietilpīgs process.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
