Degvielas cenu pīķī autobraucēji sāka taupīt: bākas pildītas gandrīz par 8% mazāk
Vasaras sākumā, kad degvielas cenas Latvijā sasniedza vēsturiski augstāko punktu, tās pārdošanas apjomi samazinājās par nepilniem 8%. Tiesa, pirms cenu lēciena, sākoties karam Ukrainā, autovadītāji bija cītīgi gādājuši degvielas rezerves, – liecina Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) sniegtie dati.
Vēl šā gada pirmajos mēnešos degvielas patēriņš Latvijā strauji kāpa. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, šogad attiecīgajā periodā degvielas pārdošanas apjoms pieauga par 8%.
Sākoties karam, cilvēki gādāja rezerves
Straujākais degvielas pieprasījuma kāpums piedzīvots martā, kad Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS) tika pārdots pat par 17% vairāk degvielas nekā šajā mēnesī pirms gada.
"Šādu kāpumu veicināja Krievijas iebrukums Ukrainā februārī, kā ietekmē cilvēki steidza iepirkt degvielas rezerves," portālam "tv3.lv" komentē LDTA izpilddirektore Ieva Ligere.
Cenu pīķī tērēja krājumus vai mazāk brauca
Tomēr jau marta beigas iezīmēja degvielas cenu kāpumu, kas turpinājās vairākus mēnešus, pīķi sasniedzot jūnijā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, degvielas cenas šā gada jūnijā Latvijā bija vidēji par 60,3% augstākas nekā pirms gada (dīzeļdegviela gada laikā – 2022.gada jūnijā salīdzinājumā 2021. gada jūniju – Latvijā sadārdzinājās vidēji par 64,9%, benzīna – par 57,5%, bet auto gāzes cena auga par 30,4%).
Cenu izteiksmē 30. jūnijā lielākajās Latvijas DUS litrs 95. markas benzīna maksāja 2,077 – 2,097 eiro, salīdzinot ar 1,217 – 1,317 eiro pērnā gada jūnija beigās. Bet dīzeļdegvielas litrs šogad jūnija izskaņā bija nopērkams par 2,094 – 2,114 eiro, kamēr 2021.gada 30. jūnijā tas maksāja 1,224 – 1,324 eiro.
Lai arī aptaujās cilvēki mēdz apgalvot, ka degvielas cenu kāpums to paradumus neiespaido, degvielas pārdošanas apjoma statistika rāda, ka līdz ar degvielas cenas kāpumu vismaz daļa autovadītāju vai nu tērējuši iepriekš sagādātās rezerves, vai arī ierobežojuši braukšanu.
Aprīlī (salīdzinot ar pērnā gada aprīli) degvielas pārdošanas apjoms Latvijā saruka par 7%. Bet jūnijā, kad degvielas cena pakāpās līdz vēsturiski augstākajam punktam, tās iegādes apjomi samazinājās gandrīz par 8% (salīdzinot ar 2021. gada jūniju).
Likumsakarība: jo augstāka cena, jo mazāks patēriņš
Šā gada pirmajā ceturksnī realizētās degvielas apjoma kāpums līdzsvarojis otrajā ceturksnī piedzīvoto apjoma kritumu. Līdz ar to, salīdzinot ar 2021. gada pirmo pusgadu, šogad attiecīgajā laikaposmā kopējais degvielas pārdošanas apjoms ir pat mazliet pieaudzis – par nepilnu 1%.
"Vienlaikus, vērtējot ceturkšņu atšķirības realizētās degvielas apjomā, ir vērojama likumsakarība starp degvielas cenu kāpumu un realizācijas apjoma kritumu," rezumē Ligere.
"Jo dārgāka degviela, jo cilvēki ir vairāk spiesti pārplānot savus ekstra tēriņus un paradumus. Katram naudas ir tik, cik ir. Un, ja ievērojami pieaug tēriņi par tādām pamatvajadzībām kā pārtika, elektrība un siltums, tad cilvēki ir spiesti pārskatīt citus savus tēriņus, tajā skaitā par degvielu, ciktāl tā ir kā ekstra."
Plašāk par to, kā veidojas degvielas cena un kādi faktori to iespaido, aprakstīts degvielas cenu ceļvedī.
Ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, kāpēc naftas cenas kritums biržā ne vienmēr atspoguļojas uz degvielas uzpildes staciju cenu tablo.
Infografikā atainota aktuālā degvielas cenu dinamika.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
