Deviņgadīgajai meitenītei, kura cīnās ar vēzi, Latvijā noteikta nepareiza diagnoze

Come on! Mus ir slikti arsti?? Cik esmu lasijusi, mums ir vieni no labakajiem. Nepareizu diagnozi jebkurs var noteikt...

Problēma ir tajā ,ka ļoti mazs cilvēku skaits vēršas pret mediķiem un valsti ar pretenzijām un tiesvedību. Es saprotu,ka vecākiem,kuru bērniņi ir slimi tam nav nedz laika nedz spēka,jo jārisina citi uzdevumi. Taču ja katrs pacients par sev nodarīto skādi vērstos tiesā ar kompensācijas pieprasīšanu situācija būtu savādāka!

Jaa...apbrinojami musu specialisti...da kadi specialisti.eksamenos spiko un vai nu noperk diplomus.bij tacu nesen raksts ka Riga eksamenos sie smaucoties.un kas cies? Musu berni.kauns....

Ja nespēj nodrošinat valsts atbalstu,tad ir jāsamazina nodokļi, lai var vairāk ziedot. Nav pareizi likt lielos sociālos nodokļus,ja nespēj sistēmu sakārtot. Sanāk 2 paralēlās sitēmas - nodokļi un tiešie ziedojumi. Tās būtu jālīdzsvaro.

Arī manai māsai noteica nepareizi diagnozi. Tagad viņa ir mirusi. Ārste meklēja tuberkulozi, un mēs uzticējāmies. Tuberkulozes ārstēšanas manas māsas ārstējošā ārste aizgāja atvaļinājumā un viņas aizvietotāja konstatēja vēzi. Četri mēneši bija pagājuši. Ar tuberkulozes ārstēšanu bija sagrauta imunitāte, māsa bija ļoti novārgusi. Un izrādījās ka viss jāsāk no jauna tikai ar ķīmijterapiju. Un vēl bija jācīnās par to lai saņemtu ķīmijterapiju jo Inga bija invalīds, ratiņkrēslā-lidz pusei paralizēta. Protams bija par vēlu...ārstēšanas murgs beidzās ar to ka vēl pēdējā stadijā viņu staroja trīs reizes jo nevarēja trāpīt ar vienu īstajā vietā. Tad sajauca tad Inga izkustējās. Un ārsts labi gribot nostaroja kārtīgi. Pēc divām nedēļām Inga nomira. Viss sākās ar smagu neizārstetu saaukstēšanos pansionātā decembrī, kur ārste solija tūlīt pēc jaunā gada vest pārbaudīt, bet pienāca marts... Nu tā ir pansionātā, tādā attieksme. Laimīgs ka vispār pievērš uzmanību. Un beidzās. Viens gads. Sāpe ir tik liela un es neko nevaru izdarīt...māsas vairs nav un varu vainot tikai sevi, ka uzticējos ārstiem.

Manu māsu Jēkabpils slimnīcā gandrīz nogalināja ārstējot plaušu karsoni, viņās stāvoklim pasliktinoties nosūtīja uz Rīgu uz atklāja cukura diabētu, viņa bija 1gadu un mēnesī vecā!
Pēc diagnozes sākās ārstēšana un vis nepieciešamais lai mērītu cukuru un stabilizētu to nau pieejams nevienā aptiekā Jēkabpilī nedz arī citviet!
Un kā var mazam bērnam iedot vienu adatu uz mēnesi ar ko ilaist insulīnu mazajai māsai būs tikai 3 gadi!
Viņa jau 6 mēnešus dzīvo ar mani Anglijā, viņai te ir medicīna bez maksas un pareiza komunikācija! Pat skoliņa stājoties tiek izvēlētās skolas pasniedzēji apmācīti lai viņi zin ko darīt un kā rūpēties par bērnu!
Mani kā māsu papildus apmācīja, tika iedota lasāmviela grāmatas.
Pats jaukākais ka pēc pirmās vizītes pie ģimenes ārsta mūs nosūtīja uz slimnīcu kur tika veikta pilna pārbaude tika nomainītas visas zāles un pārbaudes aparāti tika iedots vis jauns un iesākts jauns ārstniecības kurss kas pagaidām ir ļoti pozitīvs!
Te arī pateica ka mamma var māsu barot ar krūti un tas arī ir vēlams! Krūts barošanu asi izteicās Latvijas ārsti un katru vizīti ļoti pēla mammas izvēli turpināt!
Ja kāds lasa kam ir šī slimība NELIETO mākslīgos saldinātājus, Tavs ķermenis neņem ogļhidrātus ja tu māņi savu organismu!
Paldies ka lasījāt.

Pēc Dāvja gadījuma Belašs-Pelmenis solīja, ka rūpēsies par bērniem un visu mainīs. Kur ir rezultāts? Pliks populisms no Belaša puses, tā kā viņš būtu iedevis naudu un aizsūtījis uz operāciju.

Kur tad palika Vaišļa saziedotā nauda,tad to naudu varētu atdot šai meitenītei.

Ļoti nepatīk, ka ārstiem nospļauties par savu nolaidību. Cik nav dzirdēts, ka ārsti nekad savu vainu neatzīst. Domāju, ja ir spēks un pacietība, tad dēļ tādiem gadījumiem un tādas attieksmes vajadzētu griezties vismaz šajā iestādē:
http://www.vmnvd.gov.lv/lv/nvd-pakalpojumi/iesniegums-rstniecbas-riska-fondam

TE IR LATVIJA.