Ekonomikas ministrija saskaitījusi 28 iespējamās viltus elektrostacijas
Reaģējot uz raidījuma "Nekā personīga" atklājumiem par iespējamo krāpniecību koģenerācijas stacijās, kas saņem dāsnu valsts atbalstu, Ekonomikas ministrija tagad sola auditēt visus šos ražotājus un labot likumus. Savukārt uzņēmums "Sadales tīkls", kura darbinieki pagarināja licences dabā reāli nepastāvošām elektrostacijām, pēc nedēļu ilgas izmeklēšanas secinājis, ka neko nav pārkāpis.
2009. gadā valdība lēma subsidēt elektrības koģenerācijas stacijas, lai Latvijā vairāk izmantotu atjaunojamos energoresursus. Tomēr subsīdijas izrādījās pārāk dāsnas, ražotāju saradās par daudz, un viņu saražotā elektrība bija pārāk dārga. Tādēļ 2012. gadā tika izlemts – visiem, kas saņēmuši atļaujas būvēt šādas stacijas, tas jāizdara piecos gados. Ja to nepaspēj, licence, kas ļautu elektrību tirgot par pieckārt paaugstinātu cenu, zūd. Tomēr raidījums "Nekā personīga" atklāja shēmu, kā daļa no tiem, kas elektrostacijas nepaspēja uzcelt, termiņa ierobežojumu apgāja.
Ja šīs te aizdomas par krāpniecību apstiprināsies, jāsaka, ka šis būs tiešām kliedzošs gadījums, kad atsevišķi uzņēmēji un uzraugošo institūciju pārstāvji, apejot normatīvo bāzi, ir guvuši sev ekonomisko labumu.
Licences pagarināšanu atsevišķi uzņēmumi panākuši, piesakoties uz trīs dienas ilgajām pārbaudēm, un to laikā vienkārši pļavas vidū uzstādot pārvietojamo elektrības ģeneratoru. Tas bija iespējams, pateicoties "Latvenergo" meitasuzņēmuma "Sadales tīkls" meistariem – viņi vienkārši konstatējuši, ka strāva tiek padota, neliekoties ne zinis, par to, kā tieši tas izdarīts. Ekonomikas ministrija tagad saskaitījusi 28 stacijas, kurām atļaujas izsniegtas, bet ražošana joprojām nav sākta. Tās visas tikšot pārbaudītas mēneša laikā.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka ir jābūt saņemtai būvatļaujai, ir jābūt uzbūvētai sistēmai un jāspēj ražot elektrība, tad viņa jāpieņem. Tas arī ir viss. Nu liekas, ka šāda prakse dabā netiek ievērota. Tā kā skatīsimies, kas ir tā realitāte, kādā stadijā atrodas objekti un pieņemsim lēmumus," norāda Arvils Ašaradens.
Līdz oktobra beigām ministrija valdībā iesniegšot ziņojumu, kā jāmaina regulējums, lai šāda krāpšanās vairs nebūtu iespējama. Jāpiebilst, ka šo jomu regulē gan Ministru kabineta, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulatora izdoti noteikumi. Un regulators uzskata, – problēma jāmeklē nevis noteikumos, bet izpildītājos. Piemērojot noteikumus pareizi, neeksistējošai spēkstacijai atļauju izsniegt nevarētu.
"Ir redzams, ka, ļoti iespējams, "Sadales tīkls" nav ievērojis mūsu noteikumus, proti, akts ir jāsastāda brīdī, kad stacija ir nodota ekspluatācijā. Tas ir pat viens no pēdējiem noslēdzošajiem posmiem, stacija ir uzbūvēta pabeigta, un viņa ir tikai jāpieslēdz sistēmai," norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītājs Rolands Irklis.
"Sadales tīklā" tikmēr pārmetumus noraida. Kaut uzņēmums izveidojis iekšējās izmeklēšanas komisiju, uz pārbaudes laiku atstādinājis trīs darbiniekus, kuri parakstījuši aizdomīgos aktus, un pat vērsies policijā, tā vadītājs uzskata, ka darbinieki likumu nav pārkāpuši. Vai, ja ir, tad likums pats vainīgs.
Elektrostaciju nevar nodot ekspluatācijā, kamēr iekārtas nav pārbaudītas, un bieži arī būvvaldes mums pieprasa atzinumus, vai sistēmas pieslēgums ir izbūvēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Pēc Ekonomikas ministrijas iesnieguma policija ir ierosinājusi kriminālprocesu pret vienu no uzņēmumiem, uz kuru krīt aizdomas par krāpšanos – Rīgas enerģija. Uzņēmums likumpārkāpumus kategoriski noliedz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
