Ekspedīcijā gar Baltijas jūras piekrasti vides aktīvisti secina, ka piesārņojums liedagā pieaug
Svētdien, 29. jūlijā, noslēgsies mēnesi ilgusī kampaņas "Mana jūra" ekspedīcija, kuras laikā tās dalībnieki mēro ceļu no Lietuvas un Latvijas robežas līdz Ainažiem. Atkritumi Baltijas jūras krastā turpina krāties – tā TV3 Ziņām atklāj liedagā satiktie ekspedīcijas dalībnieki.
Prieks un gandarījums "Mana jūra" ekspedīcijas dalībnieku vidū valda par satiktajiem cilvēkiem, piekrastes skaistumu un labi padarīto darbiņu. To pašu gan nevar apgalvot par līdz šim secināto.
Tā līkne diemžēl izskatās, lai ko mēs atrastu atlikušajos monitoringu laukumos, ka aizies jau ģeometriskā progresijā, nevis tikai sliktā tendencē.
Šis gads iezīmējas ar paradoksālu tendenci – kopumā pludmales ir piesārņotākas, bet vienlaikus pašvaldību attieksme piekrastes apsaimniekošanā esot krietni uzlabojusies.
"Pašvaldības ir tikušas galā ar savu iniciatīvu, ar lielgabarīta atkritumiem, jo mums atklāto krastu visus šos gadus ir rotājuši televizori, ledusskapji, dīvāni, mēbeles, lampas, krāsu bundžas un tā tālāk. Tātad tas ir tāds jau ar aci redzams un samanāms," min Ulme.
Precīzāki secinājumi tiks izdarīti noslēdzot kampaņu. Pirms tam gan Ainažos ekspedīcijas dalībnieki un atbalstītāji simboliski atzīmēs paveikto – jau septīto reizi kājām noieti vairāk nekā piecsimt kilometru cēla mērķa vārdā.
Tie posmi dažbrīd, it īpaši šis, nav tā, ka ir viegli, jo ir akmeņi un ir grants, un tas fiziski arī nav viegli. Arī tas ieguldījums, ko mēs sniedzam gan vācot atkritumus, gan arī pēc tam tie dati, kas tiek iegūti un apstrādāti, un arī tas, kā pēc tam tas rezonē attiecībā uz pludmaļu apsaimniekošanu.
Pārsvarā ekspedīcijai dalībnieki pievienojas dažas dienas sev ērtākā vietā un laikā. Bet ir arī tādi, kurus kampaņas mērķis un tās laikā piedzīvotais uzrunā tik ļoti, ka nekas cits neatliek, kā vien sapakot somu ar nepieciešamajām lietām un iet līdz galam. 22 gadus vecais Saimons, kurš šajā ekspedīcijā piedalās pirmo reizi norāda, ka nedrīkst aizmirst par maisiem un cimdiem atkritumu vākšanai, saules aizsargkrēmu, dzeramo ūdeni un uzkodām.
Jau šobrīd ekspedīcijas dalībnieki secina, ka noslēdzot kampaņu būs jārunā par sistēmiskiem risinājumiem. Galvenie – depozīta sistēmas ieviešana un dabas resursu nodokļa paaugstināšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
