FM: Covid‑19 trešā viļņa gadījumā valstij būs resursi atbalstam krīzē skartajiem

"Resursu, par laimi, Latvijai ir tik, cik tie būtu nepieciešami, ja šāda krīze būs. (..) Šajā gadījumā [starptautiskajos finanšu tirgos] likmes ir zemas, Latvijai uzticas, un pastāv viedoklis, ka Latvija aizņemas tajos gadījumos, kur tiešām tas ir nepieciešami. Ja tāds trešais vilnis būs, tad, manuprāt, tas neradīs mūsu kredītreitinga samazinājumu," teica Sakss.

FM parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Atis Zakatistovs (PCL, KPV LV) atzīmēja, ka ar Latvijas Banku ir bijušas sarunas, kurās aicināts valsts aizņēmuma līmeni nepārsniegt 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta. "Tas ir tur, kur mēs apmēram pašreiz arī atrodamies. Tas aizņēmums, protams, ir saistībā ar budžeta deficītu, un šogad tas būs ievērojams," sacīja Zakatistovs.

Pašreiz plānots, ka šā gada beigās šis rādītājs būs 48,9%. Tādējādi, pēc Valsts kases pārstāvja Jāņa Rozenberga teiktā, vispārējais valdības parāds absolūtos skaitļos šā gada beigās sasniegs 15 miljardus eiro.

2022.gada beigās parāda līmenis paredzēts 50,3% apmērā no IKP, bet turpmākajos trijos gados – atkal zem 50%.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdienas valdības sēdē pauda, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro. Līdz šim tam bija novirzīti 320 miljoni eiro.

Kariņš precizēja, ka minētais finansējums ir "aizņemta nauda", kas piesaistīta no starptautiskajiem tirgiem.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija "milzu soļiem" tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts aizņēmums veido 50% no IKP.

Reirs pauda bažas, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija rudenī saasināsies, nav iespējams prognozēt valsts iespējas turpināt sniegt atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem.