Haoss valsts iestādēs un nepilnīgās datubāzes ļauj noziedzniekiem izkrāpt mantojumus

Šīs nebūšanas pārrunātas Saeimā, un atklājies, ka situācija ir vēl drūmāka, nekā šķita sākotnēji.

Šomēnes policija nodeva prokuratūrā kādu skaļu lietu, kurā noziedznieku grupa izkrāpa mantojumu – privātmāju 150 000 eiro vērtībā. Fiktīvs mantojuma līgums, kā rezultātā par pseidoīpašniekiem kļuva bezpajumtnieki, kuru aizsegā māju pārdeva labticīgajam ieguvējam.

Vēl pirms tam pamatīgu skandālu radīja VID amatpersonas, kuras no mātes – trūcīgas pensionāres – mantojumā saņēma galvu reibinošas summas. Tātad noziedznieki aktīvi izmanto šo sfēru, lai apkrāptu cilvēkus un legalizētu noziedzīgi iegūtu naudu.

Viens no klupšanas akmeņiem, sevišķi reģionos, ir ierobežotās iespējas pārbaudīt dažādus dokumentus un patiesos mantiniekus, kā rezultātā paveras ceļš krāpniekiem.

Valsts iestādēs notiekošo haosu pēc paša pieredzes apraksta Saeimas deputāts, bijušais Uzņēmumu reģistra priekšnieks Ringolds Balodis, kurš norāda, ka datubāzu sakārtošana un sinhronizēšana ir ierēdņu gribas jautājums.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka veikts pamatīgs darbs, lai dati no dažādiem avotiem būtu savienojami. Tomēr aizvien esot problēmas, kuras nav izdevies atrisināt.

Amatpersonas kārtējo reizi secina, ka Latvijā šī situācija ir krietni nesakārtotāka kā Lietuvā un Igaunijā, kur datubāzes ir modernizētas, atvieglojot ierēdņu darbu un izbeidzot noziedznieku rūpalu.

Video