Ieskats Rīgas pils vēsturē: kauns ielaist ārzemju viesus, ugunsgrēks un atdzimšana
Kopš neatkarības atjaunošanas Rīgas pili vajāja dažādas nelaimes – padomju laikā nolaistās telpas ar katru gadu kļuva arvien drūmākas, valsts pirmajām personām radot kauna sajūtu, kad nācās uzņemt ārvalstu viesus. Atjaunošanas plānus pamatīgi mainīja arī ugunsgrēks, kā rezultātā pili nācās restaurēt teju no gruvešiem.
Rīgas pils uzbūvēta viduslaikos kā Livonijas ordeņa mestra rezidence, gadsimtu gaitā vairākkārt nopostīta un atjaunota. Latvijas Valsts prezidenta rezidences statusu tā ieguva 1922. gadā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Padomju laikā pils tika nodota pionieru pulciņu rīcībā un pamazām nolaista. Arī pēc neatkarības atgūšanas ēkas stāvoklis ar katru gadu pasliktinājās. Plaisas sienās, nodrupis apmetums – tāda bija pils skarbā realitāte.
Foto
2008. gadā tika sasaukta kārtējā Pils atjaunošanas padomes sēde, un valdīja optimistiska gaisotne – toreizējais prezidents Valdis Zatlers pat bija iecerējis, ka nemaz nevajadzēs pamest darba kabinetu uz remontdarbu laiku, jo tas bija gana labā kārtībā.
Plānus pamatīgi mainīja postošais ugunsgrēks 2013. gada jūnijā – vien gadu pēc remontdarbu sākuma. Ugunsnelaimes dēļ Latvijas valstiskuma simbols tika pamatīgi nopostīts. Simtiem rīdzinieku acu priekšā liesmas apēda jumtu un sagrāva sienas. Lai gan ugunsdzēsēji ieradās četru minūšu laikā, dzēšana ilga visu nakti. Notiekošo vēroja arī būvnieku firmas vadītājs.
Pēc ugunsgrēka uz apsūdzēto sola sēdās trīs būvnieku pārstāvji, kuri savu vainu neatzīst, un joprojām tiek vērtēta viņu atbildība. Nākamā tiesas sēde paredzēta oktobrī. Lieta solās būt ilga un apjomīga – jānopratina vairāk nekā 100 liecinieku.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
