Ir sāpīgi redzēt saburzītu vai netīru valsts karogu, atzīst audēja

Pirmās liecības vēsta, ka jau 13. gadsimtā latviešu ciltis kaujās izmantoja sarkanbaltsarkanu karogu. Bet atmodas priekšvakarā – 1988. gadā – Cēsis bija pirmā pilsēta Latvijā, virs kuras plīvoja mūsu atjaunotās valsts simbols.

Cēsu Jaunās pils tornī uzvijās mūsu valsts karogs, ko bija šuvusi Dagnija Kupče. Arī šobrīd tornī plīvojošais karogs ir Dagnijas šūts. Taču, būdama audēja, Dagnijai bija pārliecība, ka valsts karogam jābūt austam, un ar mīlestību darināts karogs vienmēr būs goda vietā.

Tā meistare ir uzsākusi apbrīnojamu tradīciju – viņas stellēs jau radīti astoņi ar rokām darināti karogi. Viena noaušanai nepieciešams vismaz mēnesis nepārtraukta darba, krāsu salaiduma vietās diedziņi tiek krustoti – tā ir ļoti sarežģīta gobelēna tehnika. Viņa atzīst, ka karoga aušana ir liela atbildība. Diemžēl nācies redzēt izkārtus saburzītus vai netīrus karogus, un tas sāpinot.

Dagnija ir pārliecināta, ka katrs karogs ir īpašs, tāpēc karogs ar 9. numuru tiks austs speciāli kā vienīgais un neatkārtojamais mākslas darbs. Tagad Dagnijas stellēs top kārtējais tautastērps, un arī tas esot mākslinieces darba augstākais novērtējums.