Kara dēļ Latvijā iesaldēti 289 miljoni eiro: to nodošana Ukrainai maldās juridiskos brikšņos

Krievijas centrālās bankas un rietumvalstīs iesaldēto oligarhu aktīvi kopumā tiek lēsti vairāk nekā 300 miljardu eiro apmērā, no tiem Latvijā iesaldēti resursi aptuveni 289 miljonu eiro vērtībā. Latvijas gadījumā runa ir, piemēram, par Krievijas nekustamajiem īpašumiem – sanatoriju "Jantarnij Bereg" Jūrmalā un Maskavas namu Rīgā.

Lai arī ideja par kara dēļ Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju rezultātā iesaldēto aktīvu nodošanu Kijivai cilvēciski ir pašsaprotama un Rietumu sabiedrībā populāra, līdz šim valstis nav spējušas vienoties par to, vai un kā iesaldētos līdzekļus var izmantot Ukrainas atjaunošanai.

Igaunija kļūst par celmlauzi

Igaunijas ĀM un Tieslietu ministrija (TM) jau ir sākušas darbu pie juridiskā pamata, kas ļautu šajā valstī iesaldētos Krievijas aktīvus nodot Ukrainai, – informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Paredzams, ka pirmais variants valdībai tiks iesniegts pēc mēneša.

Estonia plans to introduce a legal blueprint for seizing Russian assets, moving ahead with a bid to deliver funds frozen under European Union sanctions to Ukraine https://t.co/yKxtEIFOqt via @bpolitics

— toomas ilves, ex-verif (@IlvesToomas) January 9, 2023

Turpretī Latvijas ĀM uzskata, ka šajā jautājumā jābūt ES līmeņa risinājumam. "Latvija kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisiju strādā pie juridiskā ietvara, lai iesaldētos resursus izmantotu Ukrainas atjaunošanai," skaidro ministrijā, uzsverot, ka jebkuram risinājumam jābūt juridiski pamatotam.

Līdzīgu pozīciju paudušas Lietuvas un citu Eiropas valstu amatpersonas.

Baltijas valstis varētu rīkoties ātrāk

Tieslietu ministre Lībiņa-Egnere "tv3.lv" apliecina, ka šo jautājumu tuvākajā laikā pārrunās ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Viņa skaidro, ka juridiskā vērtējuma izstrādi par iesaldēto resursu izmantošanu Latvija uzsāka jau pērn: "Iegūtie secinājumi liek mums šobrīd meklēt tālākus risinājumus, kā mazināt riskus."

Arī Lībiņa-Egnere akcentē, ka jautājums jārisina ciešā koordinācijā ar visām ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju. "Esam aktīvi sabiedroto meklējumos ES dalībvalstu vidū," atzīmē ministre. "Vienmēr runa ir par vienotām – ES sankcijām."

Inese Lībiņa-Egnere

tieslietu ministre

"Latvija ir tiesiska valsts un mūsu reakcijai ir jābūt mērķētai, efektīvai un tādai, kas nemazina tiesiskuma latiņu ne Latvijas, ne starptautiskajā līmenī. Īstermiņā raugoties, tiesiska rīcība pret agresorvalsti šķiet lēna un nepietiekami agresīva. Iespējams, ka mēs – trīs Baltijas valstis – varētu rīkoties ātrāk, bet tas jādara visām trim kopā."

Starptautisko tiesību eksperte: nav plašu iespēju

Arī tiesību eksperti norāda, ka iesaldēto Krievijas un Baltkrievijas līdzekļu konfiskācija nav viegls uzdevums, atzīmējot juridiskus šķēršļus un riskus.

Starptautiskās tiesības neparedz daudz iespēju, kā vienas valsts aktīvu atsavināšanu veikt juridiski korekti, – intervijā ERR skaidro Tallinas Universitātes starptautisko tiesību un drošības profesore Tīna Pajuste.

Eksperte uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir aizliegts nodot ārvalsts vai tās valstspiederīgo īpašumu, jo valstis aizsargā imunitāte, bet privātpersonas – starptautiskās ieguldījumu tiesības un cilvēktiesības.

Valsts imunitāte aizsargā to pret citu valstu tiesvedību un izpildvaras īstenošanu pret tām, tostarp aktīvu nodošanu. Turklāt, kā atzīmē Pajuste, Starptautiskā Tiesa 2012. gadā lietā starp Vāciju un Itāliju apstiprināja, ka valsts saglabā imunitāti arī tad, ja ir nopietni pārkāptas cilvēktiesības vai cita starptautisko tiesību pamatnorma (piemēram, aizliegums lietot spēku).

Vienīgā iespēja esot pretdarbība, ko attaisno otras puses (šajā gadījumā – Krievijas) iepriekš veikta prettiesiska rīcība. Tomēr arī šajā gadījumā rīcības brīvība esot ierobežota, un ir jāievēro stingri nosacījumi.

Starptautiskās tiesības nosaka, ka šādi atbildes pasākumi jāīsteno tā, lai tie būtu atgriezeniski. Ja aktīvu iesaldēšanu var uzskatīt par "atgriezenisku" pasākumu, jo aktīvus var atdot atpakaļ valstij, kad tā pārtrauc nelikumīgo rīcību, tad aktīvu nodošanai trešajai pusei jau ir galīgs raksturs.

"Rīkoties pirmajiem nav prātīgi"

Eiropas Savienība ar saviem resursiem, iespējams, spēs rast radošus veidus, kā interpretēt spēkā esošos noteikumus, taču pat tad tas var būt starptautisko tiesību pārkāpums, – brīdina starptautisko tiesību eksperte.

Viņa arī atzīmē, ka noteikti nebūtu ieteicams, ka Igaunija Krievijas aktīvu atsavināšanu uzsāk atsevišķi kā viena valsts, jo tas varētu radīt situāciju, kad pret Igaunijas valsti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām varētu tikt celta juridiska prasība.

"Kamēr starptautiskā sabiedrība – vai pat Eiropas Savienība – neatzīs, ka tiesību normas ļauj nodot aktīvus, šajā situācijā nav prātīgi rīkoties pirmajiem," uzsver Pajuste. Sliktākajā gadījumā esot iespējams, ka pret Igauniju vēršas ne tikai Krievija, bet arī citas valstis, kuras ir ieinteresētas saglabāt valsts imunitātes principus.

Bažas par iestigšanu juridiskā purvā

Arī Vācija ir paudusi gatavību izmantot miljardiem eiro iesaldēto Krievijas aktīvu, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot valsti. Tiesa, ar piebildi – ja vien izdosies atrisināt juridiskos jautājumus un sabiedrotie sekos šim piemēram, vēsta "Bloomberg".

#Germany's Finance Minister Christian Lindner is more cautious. He’s concerned that confiscating #Russia's central-bank assets could create a dangerous precedent and lead European nations and their allies into a legal quagmire, the officials said.https://t.co/GNsTHLlAoD

— Olga Tanas (@olyatanas) January 3, 2023

Tā kā jautājums ir sarežģīts, Olafa Šolca valdība, kas principiāli atbalsta Ukrainas prasību par kara nodarītā posta atlīdzināšanu, vēl nav paudusi oficiālu nostāju attiecībā uz Krievijas valsts aktīvu atsavināšanu. Valdošajā koalīcijā daži spēki šajā jautājumā esot dedzīgāki nekā citi.

Atsaucoties uz informētiem avotiem valdības aprindās, "Bloomberg" ziņo, ka ārlietu ministre Annalēna Bērboka ir stingrākās pozīcijās, uzskatot, ka Krievijai ir jāmaksā par Ukrainai nodarītajiem zaudējumiem. Viņasprāt, ir jābūt iespējai atsavināt vismaz daļu iesaldēto līdzekļu.

Tikmēr finanšu ministrs Kristians Lindners esot piesardzīgāks, jo ir nobažījies, ka Krievijas centrālās bankas aktīvu atsavināšana var radīt bīstamu precedentu un ievest Eiropas valstis un to sabiedrotos juridiskā purvā.

Jebkurā gadījumā iespējamā Krievijas aktīvu iesaldēšana vairs nav tikai teorētiska diskusija, bet notiek virzība uz šāda soļa īstenošanu, lai arī joprojām pastāv būtiski šķēršļi. Šolcs vēloties, lai jebkurš solis šajā virzienā būtu saskaņots ar sabiedrotajiem un juridiski pamatots.

Jautājums ir Briseles darba kārtībā

Pagājušā gada izskaņā Briselē notikušajā samitā ES līderi apsprieda vairākas iespējas, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam, liecina publicētie sanāksmes secinājumi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norādījusi, ka ES "meklēs likumīgus veidus", kā atsavināt Krievijas aktīvus, lai palīdzētu finansēt Ukrainas atjaunošanas darbus. Brisele centīsies izveidot struktūru, kas pārvaldītu šos līdzekļus un ieguldītu tos Kijivas labā.

Russia must pay for its horrific crimes.

We will work with the ICC and help set up a specialised court to try Russia’s crimes.

With our partners, we will make sure that Russia pays for the devastation it caused, with the frozen funds of oligarchs and assets of its central bank pic.twitter.com/RL4Z0dfVE9

— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) November 30, 2022

Novembra beigās ES Padomei vienprātīgi atbalstot sankciju pārkāpumu iekļaušanu pret ES vērsto noziegumu sarakstā, sperts solis uz to, lai sagatavotu normas, kas paredz konfiscēt Krievijas oligarhu iesaldētos aktīvus.

ES amatpersonas ir paziņojušas, ka 27 valstu bloks, kas jūnijā oficiāli uzņēma Ukrainu kā kandidātvalsti dalībai ES, sniegs lielāko daļu no kopējās finansiālās palīdzības Ukrainas atjaunošanai. Šī summa varētu pārsniegt 500 miljardus eiro, un, visticamāk, izraisīs strīdīgas debates par to, kā šos līdzekļus piesaistīt, – atzīmē "Bloomberg".

Vienprātības panākšana izrādījusies sarežģīta

Kā akcentē tieslietu ministre Lībiņa-Egnere, ir nepieciešams vienots risinājums ES līmenī, lai rastu vienotu un spēcīgu juridisku pieeju, kā reaģēt uz starptautisko tiesību pārkāpumiem, ko veic Krievija ar savu militāro agresiju pret Ukrainu.

Inese Lībiņa-Egnere

tieslietu ministre

"ES dalībvalstis ir uzdevušas Eiropas Komisijai radīt juridisku ietvaru iesaldēto aktīvu novirzīšanai Ukrainas atjaunošanai un palīdzībai. Mūsu uzdevums ir veicināt vienprātību par iespējamajiem risinājumiem, lai varam raitāk virzīties uz priekšu. Vienprātības panākšana ir izrādījusies sarežģīta."

"Ir nepieciešama ES vienota izpratne un rīcība ar sankcionētajiem īpašumiem – gan tieši Krievijai un Baltkrievijai piederošajiem, gan fizisko un juridisko personu īpašumiem. Šāda vienota rīcība lielā mērā mazinātu juridiskos riskus un ļautu Latvijai efektīvāk aizsargāt savas intereses," skaidro tieslietu ministre.

"Mums jārod jauni, inovatīvi juridiski risinājumi, kas ļautu iestāties pret starptautisko tiesību pārkāpēju – Krieviju. Vienlaikus mums jānodrošina tas, lai netiktu apdraudētas Latvijas intereses un tiesiskums ne nacionālajā, ne starptautiskajā līmenī," viņa piebilst. "Mēs aktīvi rīkosimies kopēja ES pozīcijas panākšanā. Paralēli turpināsim savu juridisko vērtējumu un risku mazināšanas risinājumus."

Arī ASV trūkst vienotas pieejas

Pirms Ziemassvētkiem ASV senatori vienbalsīgi apstiprināja 2023. gada budžeta grozījumus, kas ļautu Ukrainas labā konfiscēt iesaldētos Krievijas oligarhu aktīvus. ASV varas iestādes informējušas, ka Krievijas pilsoņu iesaldēto aktīvu vērtība sasniedz ap 30 miljardus dolāru.

I’m very pleased the Senate unanimously adopted my amendment with @SenWhitehouse to allow assets seized from sanctioned Russian oligarchs and entities supporting Putin to be used to the benefit of the Ukrainian people.https://t.co/1MGH2VjZF2

— Lindsey Graham (@LindseyGrahamSC) December 22, 2022

ASV Kongresa likumdevēji ir izdarījuši spiedienu uz prezidenta Džo Baidena administrāciju, lai tā apsver iespēju noteiktos gadījumos arestēt dažus Krievijas aktīvus, iesniedzot tiesību aktus, kas to atļautu. Baltais nams līdz šim ir pretojies šiem aicinājumiem, jo bažījas, ka tas varētu atturēt citas ārvalstu centrālās bankas no aktīvu izvietošanas ASV.