Katram sava vieta kolumbārija plauktiņā. Kā nākotnē izskatīsies mūsu "mūža mājas"?

Kremācijas tendences pieaugums vērojams gan lielajās pilsētās, lauku reģionos un mazpilsētās apbedīšanas tradīcijās lielu izmaiņu nav, izriet no nozares pārstāvju sacītā.

Rīgas kapsētās ik gadu apglabā vidēji 700 cilvēki, aptuveni 15% gadījumu aizgājušo radinieku lemj par labu kremēšanai.

Kā pastāstīja Rīgas pašvaldības Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla, kremāciju skaits Rīgā pieaug katru gadu. Lai gan atpaliekam no Rietumeiropas valstīm un Igaunijas, sagaidāms, ka nākotnē šo izvēli veiks arvien vairāk cilvēku.

Kremāciju skaita pieaugumu viņš skaidro ar paaudžu un paradumu maiņu, kā arī ar problēmām kapavietu pieejamībā.

"Lielajās pilsētās ir problēma ar kapavietu un kapsētu pieejamību. Ja, veicot kremāciju, ir iespēja apbedīt tuvinieku jau esošā ģimenes kapsētā, tad izvēlas kremēšanu – jo tas tomēr saglabā mūsu kapu tradīcijas, ka visa ģimene ir vienkopus," stāsta Zēla.

Kāda nākotne sagaida kapsētas?

Kremēšanas skaita pieaugumu portālam "tv3.lv" apliecina arī viens no pirmajiem privātajiem pilna pakalpojuma klāsta apbedīšanas birojiem Latvijā – "Latona Ltd". Uzņēmuma direktors un Latvijas Apbedītāju asociācijas biedrs Mārtiņš Štreihfelds norāda, – tendence kremēt turpina pieaugt. Šobrīd nedēļas laikā no septiņām bērēm tikai divās radinieki izvēlējušies aizgājēju guldīt zemes klēpī zārkā.

Mārtiņš Štreihfelds apbedīšanas nozarē strādā aptuveni 18 gadus, savukārt viņa vecāki jau no 1992. gada. Komentējot, kāda varētu būt bēru un kapsētu nākotne, viņa ieskatā, nākotnē jaunu kapsētu izveide Latvijā nebūs rentabla infrastruktūras izveides un uzturēšanas izmaksu dēļ, un esošajās arvien vairāk redzēsim kolumbārijus, kuros apglabāt urnas ar aizgājēju pelniem.

Mārtiņš Štreihfelds

"Latona Ltd" direktors un Latvijas Apbedītāju asociācijas biedrs

"Kolumbārijs ir siena ar nišām un durtiņām. Katram ir sava niša, kurā tiek ielikta urna un tā tiek aizmūrēta ar betona durvīm. Tāpat ir nomas līgums, jāmaksā ikgadējā maksa. Ja vairs nav, kas maksā par nišu, tad ar laiku to var aktēt – gluži, kā tas ir tagad ar ilgstoši nekoptām kapavietām."

Šobrīd kolumbāriji atrodas Meža kapos un Raiņa kapos, bet pēc pēdējās informācijas, abi šie kolumbāriji jau ir aizņemti, skaidro Štreihfelds.

Vienlaikus viņš norāda – kremācijas skaita pieaugums tendenču maiņa lielākoties novērojama Rīgā.

"Ārpus galvaspilsētas -laukos un mazpilsētās 95%, ja ne pat visi 100% ir zemes apbedījumi. Tur kremācija nav tik populāra. Reģionos dzīves ritms ir lēnāks, cilvēkiem nedēļas nogalēs ir laiks doties pie tuviniekiem uz kapiņiem," saka Štreihfelds un norāda – viņam ir svarīga kapu kultūra, cieņa pret aizgājēju un bēru procesu kopumā.

"Kad biju maziņš, tad bieži braucām uz kapiem. Man patīk doties uz kapiem, apkopt tos, tajā visā ir maģisks un cēls. Ja tā padomā, kapi, vieta kur guļ miruši cilvēki, katrs ar savu stāstu, savu dzīves gājumu. Kapos parasti ir klusums, miers, harmonija un domas par un ap esošo, bijušo un nākotni. Mūsdienās cilvēkiem tam īsti neatliek laika, mūsdienu cilvēkam vajag, lai diennakts būtu nevis 24 stundas gara, bet gan 48 stundas," stāsta Štreihfelds.

Rīgas Meža kapos plānots būvēt jaunu kolumbāriju

Meža kapos iecerēts izveidot jaunu kolumbāriju, lai samazinātu nepieciešamību iekārtot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 2. novembrī, nolēma piešķirt 36 300 eiro Mājokļu un vides departamentam jauna kolumbārija projekta izstrādei.

"Vērtējot Eiropas lielo pilsētu pieredzi, redzams, ka kapsētas var attīstīties vai nu paplašinot teritorijas, kas ir dārgi un laikietilpīgi, vai arī racionāli izmantojot esošo telpu, veicinot urnu apbedījumus un veidojot kolumbārijus. Esošais kolumbārijs jau ir aizpildīts un tagad aktīvi strādājam pie jauna, vēl plašāka kolumbārija veidošanas," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Iecere paredz I Meža kapu 10.sektorā izveidot kolumbāriju ar ne mazāk kā 500 nišām apbedījuma urnu novietošanai, kas ietver mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošus risinājumus apstādījumu, labiekārtojuma un infrastruktūras izbūvei.

Mājokļu un vides departaments jau ir veicis iepirkumu jaunā kolumbārija projektēšanai. Plānots, ka tagad pēc nepieciešamā finansējuma piešķiršanas projekts būs jāizstrādā deviņu mēnešu laikā, bet pēc tam varēs izsludināt iepirkumu būvniecībai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts "Kolumbārijs", kā arī teksts latviešu un latīņu valodā "Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās". Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.